Šonedēļ Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) Ūdenslīdēju, glābēju un civilās aizsardzības nodaļas speciālisti sāk preventīvos pasākumus, lai brīdinātu makšķerniekus un citus Rīgas iedzīvotājus par bīstamo atrašanos uz ledus.
Par laimi, šogad galvaspilsētas glābēju palīdzība vēl nav bijusi nepieciešama, taču nodaļas vecākais inspektors Aleksandrs Timoškevičs prognozē, ka jau tuvākajās dienās varētu sākties pirmie izsaukumi.
Katru dienu RPP glābēju vienība trenējas ūdenī, desmitiem reižu atkārtojot paņēmienus, ko lietot situācijā, kad no ūdens jāizceļ slīkstošais. Treniņi notiek gan speciāli izcirstos āliņģos, gan vietās, kur ledus ir plāns. Glābēji apzināti sarežģī vingrinājumus, lai izsaukuma brīdī spētu reaģēt bez liekas domāšanas.
A. Timoškevičs min vairākus ieteikumus no teorijas, kā rīkoties, ja esi ielūzis ledū, tomēr konkrētu padomu sniegt atsakās. «Vieni rekomendē ūdenī nekustēties, lai saglabātu siltumu, citi saka, ka vajag kustēties. Lauzt vai nelauzt ledu, mēģināt izrāpties vai saukt palīgā – tas jāskatās no konkrētās situācijas. Esmu speciālā tērpā mēģinājis izlīst no āliņģa, kur ir plāns ledus. It kā jau tā ir elementāra fizika – izstiep rokas un kājas, un spiediens uz laukumu izlīdzinās –, taču reāli tas ir ļoti grūti,» saka RPP glābēju vecākais inspektors.
Galvenais atbildīgais par cilvēku glābšanu Latvijā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), taču arī RPP nodaļai galvaspilsētā ir būtiska loma. Piemēram, pērn netālu no Mīlgrāvja tilta Ķīšezerā ielūza sniega motocikls ar diviem braucējiem. Viens pasažieris pazuda zem ledus, savukārt otram palīgā devās VUGD brigāde. Vīrietis ūdenī pavadīja vairāk nekā pusstundu, taču glābšanas dienesta komandai neizdevās viņu dabūt krastā, tāpēc palīgā steidzās RPP vienība. «Viņš bija aptuveni simts kilogramu smags, drēbes piesūkušās ar ūdeni. Kad ieradāmies, glābējs, kas viņu turēja, pats bija pārguris, viņš spēja tikai vīrieti noturēt virs ūdens, izvilkt nebija iespējams,» atceras A. Timoškevičs. Kad sniega motocikla vadītāju izvilka krastā, viņš jau bija miris. Šobrīd pavasarīgajā ūdenī cilvēks var izdzīvot aptuveni 15 līdz 30 minūšu, taču tas atkarīgs no individuālā veselības stāvokļa un apstākļiem, norāda speciālists.
Lai pabrīdinātu pārgalvjus, kuri joprojām kāpj uz ledus, RPP patruļa no šīs nedēļas apsekos populārākās makšķerēšanas vietas. Pēc A. Timoškeviča novērojumiem, pārsvarā bļitkotāji apzinās, ka apdraud savu dzīvību, taču par drošību gādā pavirši. «Protams, var saprast, ja cilvēkam nav naudas, taču ir arī tādi, kuriem ir ekipējums par vairākiem simtiem latu, taču drošības vestes nav. Tā vismaz nelaimes gadījumā paglābs no noslīkšanas un sasildīs,» saka inspektors.
Vakar Ķīšezerā VUGD glābēji ar laivu no ledusgabala nocēla trīs makšķerniekus, kas bija nodreifējuši 300 metru. Ledusgabals no lielā ledus klājuma atdalījās stiprā vēja dēļ un aiznesa bļitkotājus 80 metru no krasta.