Cik reāli par atskurbināšanu izrakstīt rēķinu pašiem klientiem?

© Ekrānšāviņš

Katrai pašvaldībai jānodrošina vieta, kur izgulēt dzērumu. Līdz šim uzturēt atskurbtuves palīdzēja arī valsts, par katru klientu maksājot 15 eiro no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, taču no šī gada 1.aprīļa līdzekļu piešķiršana tiks pārtraukta un viss gulsies uz vietvaru pleciem.

Kopējās izmaksas ir lielas, tāpēc VARAM rosināja atskurbināšanas pakalpojumu daļēji finansēt no akcīzes nodokļa ieņēmumiem, taču šāda iecere netika atbalstīta. Vēl viens variants - par atskurbināšanu izrakstīt rēķinu pašiem klientiem, taču cik tas ir reāli - “360TV Ziņneši” dodas skatīt uz Cēsīm. Tur atskurbināšana tiek sniegta patversmes telpās, un kā saka darbinieki - nav dienas, kad tā netiktu izmantota.

Skaidru prātu Cēsu atskurbtuvē katru gadu atgūst vairāk nekā 600 personas. Apstākļi tur ir patiešām labi - matracis, ūdens atlabšanai, un ja vien vēlme - iespēja arī nomazgāties un iegūt tīru apģērbu.

Ziņneši satiek kādu vietēju Cēsu iedzīvotāju, kurš pats ir četras reizes pabijis atskurbtuvē. Uz jautājumu, cik daudz viņam ir jāizdzer, lai tur nonāktu, vīrietis saka, ka viņam nepieciešams puslitrs šņabja un divi litri alus: “Tad būs kādas trīs promiles.”

Kungs nekautrējas atzīt, ka darba dienās tur sevi grožos, bet brīvdienās gan kāja vairākkārt paslīdējusi: “Tur ir labi. Tagad labāk, jo ir siltinātas grīdas, agrāk bija uz koka lāvām jāguļ.”

Cik izmaksā atskurbtuves uzturēšana, pateikt precīzi nav iespējams, jo tā atrodas zem viena jumta kopā ar nakts patversmi, taču mēnesī šīs iestādes uzturēšana kopā izmaksā 7200 eiro.

Plašāk skaties sižetā!

Latvijā

Latvijā pērn ārpusģimenes aprūpē bija 1143 bērni ar adoptējamā statusu, no kuriem 708 jeb teju 62% pauduši viedokli, ka adopcijai nepiekrīt vispār, savukārt 68 bērni nav piekrituši potenciālai adopcijai uz ārvalstīm, liecina Bērnu aizsardzības centra (BAC) apkopotā informācija par bāriņtiesu darbu 2023.gadā.