Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis un Krievijas transporta ministrs Igors Ļevitins vakar sprieda par dažādiem veidiem, kā atvieglot un paātrināt cilvēku un preču kustību pāri Latvijas un Krievijas robežai.
Pēc tikšanās Satiksmes ministrija izplatīja ministra Ulda Auguļa sacīto, ka "transporta plūsmas sakārtošana multimodālajā transporta koridorā starp Rīgu un Maskavu dos lielākas iespējas" utt. Tas atgādina laiku pirms vairāk nekā piecpadsmit gadiem, kad pie multimodālo koridoru idejas vienmēr nonāca U. Auguļa priekšgājējs Vilis Krištopans. Tikai mazliet vēlāk, pagājušā gadsimta 90. gadu beigās, parādījās ziemeļu–dienvidu virzienā ejošā Rail Baltica ideja, kas tagad aktualizējas kā papildinājums un pretsvars transporta koridoram starp Rīgu un Maskavu. Diemžēl vairāk nekā desmit gadu laikā idejas īstenošanai nav izdarīts nekas vairāk par daudzu darba (izpētes u.c.) grupu izveidošanu un atlaišanu. Tas liek šaubīties ne tikai par Rail Baltica, bet arī par īpaša rietumu–austrumu transporta koridora izveidi, kas pagaidām materializēsies darba grupu dibināšanā. Tagad jāgaida vismaz līdz maija beigām, kad plānota nākamā U. Auguļa un I. Ļevitina tikšanās. Varbūt tad kļūs skaidrāks, vai Latvija un Krievija patiešām vēlas ko vairāk par sarunām, kas ļauj demonstrēt abu valstu un amatpersonu labo gribu un attiecības.
"Rīgas–Maskavas ātrvilciena iecere pierāda, ka ir mainījusies Krievijas attieksme pret Baltijas valstīm, tāpēc Latvijai vienlīdz nozīmīgi ir abi lielie dzelzceļa projekti – gan Rail Baltica, gan ātrvilciens uz Krieviju," ministru sarunām neklātienē pievienojās Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Vakar bija iespējams uzdot I. Ļevitinam jautājumu, vai tad Krievija ir atteikusies no mērķa, ka uz Krieviju un no Krievijas ejošās kravas ir jāapkalpo Krievijas ostās. Atbilde bija, ka Krievijas ekonomika pašlaik attīstoties tik strauji, ka tai nepietiek ar 30 miljoniem tonnu, par kurām ik gadus pieaugot Krievijas ostu kopējā jauda. Tāpēc Krievijai nākas izmantot citu valstu ostu pakalpojumus. Latvijas ostas un dzelzceļš tādā gadījumā konkurē par tiesībām apkalpot Krievijas kravu pārpalikumu. Valsts a/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis apstiprināja, ka kopš gada sākuma uz naftas produktu un minerālmēslu rēķina palielinās kopējā kravu plūsma no Krievijas uz Latvijas ostām. Tomēr plūsma periodiski piedzīvo arī kritumus, ko nosaka dažādi politiski un ekonomiski iemesli.
Sarunas attiecās ne vien uz dzelzceļu, bet arī uz autosatiksmi. Padomā ir četru joslu ātrgaitas automaģistrāles attīstīšana starp Rīgu un Maskavu. Latvijas puse piekrita, ka tas ir valstij prioritārs projekts, kuru valsts jau realizē 82 kilometru garumā posmos Tīnūži–Koknese un Ludza–Terehova. Visai maģistrālei jābūt gatavai līdz 2018. gadam.
Ministri vakar runāja arī par tādām iespējām atvieglot cilvēku un kravu kustību pāri abu valstu robežai, kādas neprasa nozīmīgus ieguldījumus infrastruktūrā. Arī šajā gadījumā nav nekāda konkrēta risinājuma, bet ir vienošanās dibināt atkal jaunu darba grupu.
Krievijas ministram tika prezentēts asociācijas Latvijas auto pamatojums prāmju satiksmes izmantošanai starptautiskajos autopārvadājumos. I. Ļevitins atzīmēja, ka Krievija plaši izmanto prāmjus Baltijas jūrā un Melnajā jūrā, kā arī plāno tos ieviest Kaspijas jūrā. Latvijas ostas jau tiek izmantotas autokravu pārvešanai uz Krieviju, un puses cer jau mēneša laikā sagatavot priekšlikumus šīs kravu plūsmas intensificēšanai.