Vācija meklē ne tikai sparģeļu griezējus, bet arī mācībspēkus

Gandrīz trešdaļa miljona vakanču Eiropas darba mobilitātes portālā, vairāki atvērumi vai pat speciāli pielikumi ar darba piedāvājumu sludinājumiem drukātajā presē ir realitāte Vācijā, kur meklē dažādu līmeņu darbaspēku.

Vācija no 1. maija atvērs savu darba tirgu astoņām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un to skaitā arī ir Latvija, kuras pilsoņi varēs bez papildu formalitātēm sākt darba attiecības. Cerībā atrast darbu vienā no stabilākajām Eiropas ekonomikas lielvalstīm pēdējā pusgada laikā Latvijā būtiski pieaudzis pieprasījums pēc vācu valodas kursiem.

Lai arī bezdarbs Vācijā ir uz pusi mazāks nekā Latvijā, arī tur ir izteikts nodarbinātības reģionālais dalījums. "Vairāki uzņēmumi no Vācijas dienvidrietumiem ir izrādījuši interesi par iespēju piesaistīt sezonas darbiem strādniekus no Latvijas. Vācijā bezdarbs ir ap septiņiem procentiem un augstākais līmenis vērojams austrumu daļā," stāsta Nodarbinātības valsts aģentūras Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkla (EURES) konsultante Līga Baufale.

Jau kopš gada sākuma pēc informācijas EURES vēršas arvien vairāk iedzīvotāju, lai uzzinātu, kādas būs iespējas strādāt Vācijā. "Kopš 1. janvāra sezonas darbiem vairs nav nepieciešamas darba atļaujas. Pagaidām lielākais piedāvājums ir lauksaimniecībā, piemēram, ogu, dārzeņu novākšanā. Daudzi cilvēki no Latvijas ir devušies uz sparģeļu griešanu Vācijā," atklāj EURES pārstāve.

Savukārt Latvijas vēstniecības Berlīnē otrais sekretārs Jānis Bērziņš norāda, ka Vācijas darba tirgū ir relatīvi liels vakanču skaits. "Kopumā darba tirgū aplēses ir no 150 000 līdz 300 000 vakanču. Taču jāņem vērā, ka Vācijā joprojām ir trīs miljoni bezdarbnieku un par darba meklēšanu Vācijā domā arī citu jauno ES dalībvalstu iedzīvotāji. Īpaši lieli konkurenti šeit ir poļi, čehi, slovāki, kuriem vēsturiski ir ciešākas valodas saites un kuri arī skaitliski ir vairāk," komentē J. Bērziņš.

Viņš piebilst, ka par darba uzsākšanas jautājumiem vēstniecībā vērsušies vien pāris interesenti. "Lielākā daļa šo jautājumu ir – vai vēstniecība var nodrošināt darbā iekārtošanas aģentūras pakalpojumus, nevis par paša darba tirgus atvēršanos. Daudz lielāka ir uzņēmēju interese par to, ka, līdz ar darba tirgus atvēršanu, vieglāks ir arī pakalpojumu eksports, it īpaši celtniecības un palīgdarbu jomā," uzsver vēstniecības pārstāvis. "Vācijas darba tirgū lielākais deficīts ir augsti kvalificētās profesijās, piemēram, matemātiķi, informātiķi, tehniķi, dabas zinātņu inženieri. Vācijas augstskolas nespēj nodrošināt vajadzīgajā apjomā un kvalitātē šo jomu speciālistus. Tāpat augošs pieprasījums ir pēc veselības un sociālās aprūpes darbiniekiem, jo Vācija demogrāfiski strauji noveco."

Neatkarīgā Berlīnē sastapa dažus Latvijas iedzīvotājus, kuri jau ir devušies darba meklējumos, taču pagaidām neveicas, jo esot grūti atrast vakances, kur varētu strādāt bez labām vācu valodas zināšanām. Tieši valoda ir galvenais iemesls, kas varētu atturēt viesstrādnieku ierašanos, jo ir jābūt vismaz sarunvalodas līmenim. "Reģistrācijas process, dzīvesvietas deklarēšana, nodokļu kartes aizpildīšana, arī darba līgums būs vācu valodā, tāpēc ir jāsaprot, ko paraksta," uzsver EURES konsultante L. Baufale, kura vērš interesentu uzmanību uz faktu, ka Vācijā ir pieejami ne tikai sezonālie darbi. "Ja ir profesionāla kvalifikācija, tad nevajag krist uz sezonāliem darbiem un izmantot zināšanas arī pastāvīgā darbā. Tas, ko ikvienam varam ieteikt, ir iegūt maksimāli daudz informācijas, pirms došanās strādāt uz ārvalstīm. Tāpat nevajag aizmirst nokārtot saistības Latvijā. Ja uzturēšanās ir paredzēta ilgāk par pusgadu, tad Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei jāziņo uzturēšanās adrese. Arī Valsts ieņēmumu dienestā ir jānokārto nodokļu saistības, jo ikvienam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi.

***

Eiropas Savienības pilsoņiem ir tiesības:

meklēt darbu citā dalībvalstī,

strādāt citā dalībvalstī,

uzturēties citā dalībvalstī ar mērķi meklēt darbu, dzīvot attiecīgajā dalībvalstī,

tiesības uz vienādu attieksmi jautājumā par piekļuvi nodarbinātībai, darba apstākļiem un visām pārējām priekšrocībām

Avots: Eiropas Kopienas līguma 39. pants