Pēdējā pusgada laikā 1,1 miljons Latvijas iedzīvotāju ir lasījuši kādu no periodiskās preses izdevumiem

© Pixabay

Pēdējo 6 mēnešu laikā vidēji 71,5% jeb 1 miljons 108,4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 84 gadiem ir lasījuši vai caurskatījuši kādu no pēdējiem sešiem preses izdevumu numuriem liecina Kantar 2023.gadā veiktā Nacionālā preses auditorijas pētījuma rezultāti. Pētījumā apkopota informācija par 129 drukāto periodisko preses izdevumu auditoriju.

2023.gadā lasītākie preses izdevumi pēc kopējās auditorijas Latvijas iedzīvotāju vidū bija nedēļas žurnāls “Ieva” ar kopējo auditoriju - 11,2% jeb 172,9 tūkstoši lasītāju, nedēļas laikraksts krievu valodā “MK Latvija” ar kopējo auditoriju - 10,5% jeb 162,6 tūkstoši lasītāju, un nedēļas žurnāls “Privātā Dzīve” ar kopējo auditoriju - 8,6% jeb 133 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 84 gadiem.

2023.gadā desmit lasītāko preses izdevumu vidū pēc drukātās periodiskās preses izdevumu kopējās auditorijas ierindojas nedēļas žurnāls “Kas Jauns” ar kopējo auditoriju - 8,5% jeb 131,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, divu nedēļu žurnāls “Ievas Stāsti” ar kopējo auditoriju - 8,2% jeb 126,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, mēneša žurnāls “Ilustrētā Zinātne” ar kopējo auditoriju - 6,9% jeb 107,4 tūkstoši lasītāju, mēneša žurnāls “Ilustrētā Pasaules Vēsture” ar kopējo auditoriju - 6,7% jeb 103,7 tūkstoši lasītāju, nedēļas avīzes krievu valodā “MK Latvija” pielikums “Televizor” ar kopējo auditoriju - 5,5% jeb 85,4 tūkstoši lasītāju, mēneša žurnāls “Dārza Pasaule”, kuram vismaz vienu no pēdējiem sešiem žurnāla numuriem lasījuši 5,5% jeb 85,3 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un mēneša žurnāls “Santa” ar kopējo auditoriju - 5,4% jeb 82,9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 84 gadiem.

2023.gadā lasītākie preses izdevumi pēc viena numura vidējās auditorijas Latvijas iedzīvotāju vidū bija laikraksts “MK Latvija” krievu valodā, nedēļas žurnāls “Ieva” un “Ievas Stāsti’’.

Nedēļas laikrakstu krievu valodā “MK Latvija” vienu numuru lasījuši vai caurskatījuši vidēji 6,1% jeb 94 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 84 gadiem, nedēļas žurnālu “Ieva” - 5,8% jeb 89,2 tūkstoši lasītāju un nedēļas žurnālu “Ievas Stāsti” vidēji vienu numuru lasījuši vai caurskatījuši 4,3% jeb 67,3 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 84 gadiem.

Desmit lasītāko periodiskās preses izdevumu vidū vēl ierindojas nedēļas žurnāls “Privātā Dzīve” ar 4,1% jeb 63,3 tūkstošu lasītāju lielu auditoriju, žurnāls “Kas Jauns” ar 4% jeb 62,3 tūkstošiem lasītāju, nedēļas programmu apskats “Laimīgā Programma” ar 3,8% jeb 58,6 tūkstošu lielu lasītāju auditoriju un krievu valodā izdots TV programmu apskats “Televizor” kā pielikums nedēļas avīzei “MK Latvija” ar 3,6% jeb 55,8 tūkstošiem lasītāju lielu auditoriju, mēneša žurnāls “Ilustrētā Pasaules Vēsture” ar 2,9% jeb 45,5 tūkstošiem lielu lasītāju auditoriju, divu nedēļu žurnāls “Ievas Veselība” ar 2,9 % jeb 44,7 tūkstošu lasītāju un mēneša žurnāls “Ilustrētā Zinātne” ar 2,8% jeb 42,8 tūkstošu lasītāju lielu auditoriju vecumā no 16 līdz 84 gadiem.

Mediju pētījumu klientu vadītāja Solvita Kronberga komentē: “Kā liecina preses auditorijas pētījuma rezultāti 2023.gadā, drukātās preses izdevumu lasītāju loks ir stabils periodiskās preses lasīšanas ieradumos.

Apskatot šī preses auditorijas pētījuma rezultātus dažādās demogrāfiskajās grupās, kopējais periodiskās preses izdevumu patēriņš latviešu vidū ir lielāks nekā cittautiešu vidū, lauku un citu pilsētu iedzīvotāji vairāk lasa un caurskata drukātās periodiskās preses izdevumus nekā Rīgas pilsētas iedzīvotāji, un tradicionāli sievietes vairāk lasa un caurskata drukāto presi nekā vīrieši.

Pētījuma rezultāti liecina, ka pēdējo 6 mēnešu laikā kādu no laikrakstiem lasīja 67,5% jeb 554,3 tūkstoši Latvijas sieviešu un 56,8% jeb 413,7 tūkstoši Latvijas vīriešu vecumā no 16 līdz 84 gadiem. Savukārt pēdējo 6 mēnešu laikā vismaz vienu no žurnālu numuriem lasīja 60,5% jeb 497 tūkstoši Latvijas sieviešu un 44,5% jeb 323,9 tūkstoši Latvijas vīriešu vecumā no 16 līdz 84 gadiem.

Latvijas sieviešu vidū 2023.gadā trīs lasītākie preses izdevumi pēc preses izdevuma kopējās auditorijas bija žurnāls “Ieva”, žurnāls “Ievas Stāsti” un nedēļas laikraksts krievu valodā “MK Latvija”. Pētījumā visvairāk sieviešu atzīmēja, ka interesē tēmas par ēdiena gatavošanu, veselību un labsajūtu, kā arī tēmas par ceļojumiem. Savukārt Latvijas vīriešu vidū 2023.gadā trīs lasītākie preses izdevumi pēc kopējās auditorijas bija laikraksts krievu valodā “MK Latvija”, populārzinātniski ilustratīvs mēneša žurnāls par vēstures notikumiem “Ilustrētā Pasaules Vēsture” un populārzinātnisks mēneša žurnāls “Ilustrētā Zinātne“. Vairākums vīriešu atzīmēja, ka interesē tēmas par aktuāliem politiskiem ziņu jaunumiem, sportu un automašīnām, tehniku.

Rīgas, citu pilsētu un lauku iedzīvotāju periodiskās preses lasītāju vidū, vislielākais periodiskās preses lasītāju īpatsvars ir lauku iedzīvotāju vidū. Pēdējo 6 mēnešu laikā kādu no periodiskās preses numuriem lasīja 80,2% jeb 368,9 tūkstoši lauku iedzīvotāju, 74,7% jeb 430,4 tūkstoši citu pilsētu iedzīvotāju un 60,2% jeb 309,1 tūkstotis Rīgas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 84 gadiem.

Pētījuma dalībniekiem lūdzot novērtēt lasīšanas ieradumu izmaiņas pēdējo trīs mēnešu laikā, - vai drukāto presi lasīja vairāk, mazāk, vai tādā pašā līmenī, - vairāk kā puse - 60,2% atbildēja, ka lasīja drukātos preses izdevumus tikpat daudz vai vairāk kā iepriekš, tikai 20,3% pētījuma dalībnieku atbildēja, ka lasījuši mazāk un 19,5% no aptaujātajiem atzīmēja, ka nav lasījuši drukātās preses izdevumus. No respondentiem, kuri atbildēja, kas drukāto presi patērē mazāk vai nelasa, visvairāk respondentu atzīmējuši iemeslu, ka lasījuši līdzīgu saturu internetā. Lai arī straujā informācijas apritē interneta saturs konkurē ar presi, tomēr, kā liecina pētījuma rezultāti, aizvien saglabājas noturīgi drukātās preses lasīšanas ieradumi dažādās Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskajās grupās - izteiktāk sieviešu, latviešu un lauku iedzīvotāju vidū.’’

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais