Pateicoties iznīcinātājiem Lielvārdē, uzlabojas visa reģiona drošība

© Dmitrijs Suļžics / F64

NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas rotācija, kura pašlaik ir pirmo reizi izvietota Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē "Lielvārde" uzlabo visa reģiona drošību, kā arī uzlabo Latvijas personāla pieredzi, NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas Latvijā mediju dienā žurnālistiem sacīja Latvijas Gaisa spēku komandieris pulkvežleitnants Viesturs Masulis.

Viņš uzsvēra, ka militārajā bāzē "Lielvārde" ir notikušas vērienīgas infrastruktūras uzlabojumi, kuri ļāva uzņemt patrulēšanas misiju. Misija ne tikai uzlaboja militārās bāzes infrastruktūru, bet arī tiek apmācīts augsti kvalificēts personāls.

NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas komandieris Svens Jakobs žurnālistus informēja, ka militārajā bāzē pašlaik ap 200 Vācijas karavīru. Kopumā militārajā bāzē ir izvietoti 26 lidaparāti.

Viņš teica, ka no militārās bāzes bieži vien gaisā tiek pacelti gaisa kuģi, lai pavadītu Krievijas lidaparātus, kuri ir tuvu Baltijas gaisa telpai, vai arī izmantojot starptautisko gaisa telpu - neieslēdz identifikatoru, kurš ļauj sekot viņam līdzi gaisa telpā.

Jakobs sacīja, ka NATO spēki ir gatavi izlidot 15 minūšu laikā, kopš ir saņemts signāls par potenciālo pārkāpumu.

Jau vēstīts, ka kopš 1.marta uz deviņiem mēnešiem pirmo reizi Nacionālo bruņoto spēku militārajā bāzē "Lielvārde" uzturas NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas rotācija. Šī misija Latvijā uzturēsies, kamēr norisinās remontdarbi Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.

Šobrīd Baltijas gaisa telpas patrulēšanu nodrošina Vācijas bruņoto spēku karavīri un militārie gaisa kuģi "Eurofighter".

NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija pierāda, ka mēs esam vienoti aliansē un Baltijas gaista telpa tiek nepārtraukti sargāta.

Kopš 2004.gada, kad Baltijas valstis tika uzņemtas aliansē, patrulēšana notikusi no Šauļu aviobāzes Lietuvā, bet kopš 2014.gada atbalsta misija tiek veikta arī no Emari bāzes Igaunijā.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais