Krievija gatavojas sākt pilna mēroga karu ar NATO – par šādu iespējamību nesen paziņoja Vācijas federālais izlūkdienests. Šo iespējamību pastiprināja arī ziņa, ka Krievijas diktators Putins gatavojas no 1. aprīļa līdz 15. jūlijam armijā iesaukt 160 000 pilsoņu vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Vai drīz varam sagaidīt okupantu pūļus pie Latvijas robežas? Jautājums ir skarbs, taču pamatots. Tomēr jāatgādina, ka militārā kontingenta papildinājums Krievijā notiek divas reizes gadā, tā ka šis ir vienkārši kārtējais iesaukums.
Kaut arī Putina dižošanās par savas armijas neuzvaramību nereti ir varena, Krievijai tomēr nav viegli uzturēt karavīru nepieciešamo skaitu, tāpēc viens no armijas vadoņu galvenajiem uzdevumiem ir aicinājumi parakstīt līgumus ar armiju, lai tūkstošiem vīriešu dotos karot pret Ukrainu. Līguma galvenais vilinājums ir liela nauda.
Tā, piemēram, savervētajiem tiek piedāvāti 40 000 dolāru, ja viņi pievienosies augsta riska uzbrukuma vienībām. Ja Krievijas karavīrs Ukrainā tiek nogalināts, naudu saņem viņa sieva vai tuvinieki. Izdzīvo vien retais: aptuveni 4% no līguma slēdzējiem. Taču Putinam tas šobrīd ir, kā mēdz teikt, pie elkoņa, jo dzīvā spēka resursu Krievijā pagaidām ir daudz, diemžēl aptuveni divreiz vairāk nekā Ukrainai. Kaut gan arī šis Krievijas resurss nav mūžīgs.
Jāpiebilst, ka Putins netaisās atteikties no sava nodoma iznīcināt Ukrainu, kaut arī, iespējams, tiks parakstīts pamiera līgums, ko, kā saprotams, šis kara noziedznieks netaisās ievērot. Turklāt viņa plānos ir iegūt vēl arī citas teritorijas. Kamēr Eiropa to nesapratīs, tikmēr tā būs apdraudēta.
Savukārt Krievija jau sen darbojas kara ekonomikas režīmā, karam novirzot aptuveni 40% no valsts budžeta. Šogad tie būs aptuveni 120 miljardi eiro: salīdzinot ar 2021. gadu, Krievija faktiski ir četrkāršojusi savu militāro budžetu.
Militārās rūpniecības režīms tiek maksimāli paātrināts, kaut arī speciālisti brīdina, ka sistēma neizturēs spriedzi un Krievijas ekonomika agrāk vai vēlāk sabruks. Taču pagaidām Krievijas militārā rūpniecība ražo vairāk ieroču un munīcijas, nekā agresorvalstij nepieciešams karam Ukrainā.
Militārie eksperti uzskata, ka Krievijas karavīru un militārās tehnikas lielākā daļa, kas patlaban atrodas Ukrainā, bet pirms tam bija izvietota Baltijas valstu pierobežas reģionos - aptuveni 75% - tiks pārvietota atpakaļ. Tas - ar nosacījumu, ka tiks noslēgts miers vai pamiers.
Tāpat Vācijas Federālais izlūkošanas dienests norāda, ka, lai gan trīs ceturtdaļas Krievijas karavīru un tehnikas no Baltijas pierobežas reģioniem patlaban atrodas Ukrainā, gaisa spēki ir pilnā gatavībā, lai uzsāktu militāru ekspansiju arī kādā citā vietā. Ja karš Ukrainā beigsies, Krievijas vienības tiks pārvietotas atpakaļ uz šo reģionu.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, komentējot “Neatkarīgajai” Krievijas iespējamo “pilna mēroga karu pret NATO”, teica: “Tagad tas nenotiks. Tas, ka krieviem ir kaut kāds plāns, domājot par to, kas notiktu, ja viņi to izlemtu, ir skaidrs. Bet tas nenozīmē, ka viņi ir izlēmuši tagad to visu sākt. Tā ir vienkārši iespējamība, kas tādu vai citu apstākļu dēl vai nu palielinās, vai nu samazinās.”
Sārts piebilda, ka jāvērtē arī tas, kāds patlaban ir NATO, vai alianses valstis ir vienotas un tamlīdzīgi. “Atkarībā no tā visa attīstīsies arī lēmuma dinamika. Tieši tāpēc es neuzskatu, ka šobrīd varētu notikt pilna mēroga karš pret NATO,” tā Sārts. “Protams, krievi apgalvo, ka viņu militāristu skaits aug, bet redzam arī to, ka Ukrainā tūkstoši iet bojā vai tiek sakropļoti. Bet tas Krievijas vadību neuztrauc.”
Sārts atgādina, ka pasaule ir palikusi daudz nestabilāka, ir daudz neskaidrību, tomēr tādā līmenī, ka “tūlīt un tagad” kaut kas notiks, vēl neesam nonākuši. “Mēs daudz ko varam runāt, taču jāsaprot, ka militāru procesu pamatā ir pragmatiskas, praktiskas lietas. Kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, pirms tam daudziem bija skaidrs, ka viņi taisās to darīt. Kara vešanas loģika nav īpaši mainījusies. Bet, lai viss būtu kārtībā, pašiem jāstrādā nevis jāgaida brīnumi,” tā Sārts.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālis Raimonds Graube (1999-2003, 2010-2017) sarunā ar “Neatkarīgo” izteicās: “Pēdējā laikā parādās dažādi jauna kara uzsākšanas termiņi - pēc gada, pēc pusgada, pēc septiņiem gadiem. Bet es teiktu tā. Pēc visiem šiem paziņojumiem ir jāliek komats, piebilstot, ka ikvienai NATO valstij un visām Eiropas valstīm kopumā ir jādara viss savas aizsardzības stiprināšanai. Izlūkdienestu paziņojumos tas ir ierakstīts, taču tas, kā mēdz teikt, ir ierakstīts maziem burtiem, kam parasti nepievērš uzmanību.”
Graube atgādina, ka Dānijas izlūkdienesta paziņojumā pirms pāris mēnešiem tieši tas bija akcentēts. “Līdz ar to Latvijas un visas Eiropas mājasdarbi aizsardzības jomā ir vislabākā atbilde, lai šādi pareģojumi nepiepildītos. To ļoti svarīgi saprast gan militārās jomas speciālistiem, gan visiem pārējiem cilvēkiem. Visiem ir jāsaprot, ka situācija patiešām ir nopietna, un izlūkdienestu ziņojumi arī ir jāuztver nopietni,” Graube piebilst.
Bet izlūkdienesti norāda, ka Krievija pēdējos gados ir bagātinājusies ar pieredzi, kas gūta modernā pilnmēroga karā, savukārt Rietumi ir cīnījušies tikai pret terorismu, pat šajos trīs pēdējos gados neņemot vērā to, ka Krievija gājusi citu - kara - ceļu.
Bijušais Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis intervijā izdevumam “Business Insider” izteicās, ka Krievija, iespējams, šobrīd ir bīstamāka nekā jebkad agrāk. Viņš brīdināja lasītājus, ka kremlis varētu izlemt uzbrukt NATO, pat neapzinoties, cik postošas pašai Krievijai būtu šāda uzbrukuma sekas. Landsberģis norādīja, ka Lietuva gatavojas brīdim, kad Krievija meklēs ieganstu uzbrukt Eiropai. To pašu dara arī Igaunija. Abas valstis plāno palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP. Par Latvijas aktivitāti šajos draudu apstākļos pagaidām dzirdams maz.
“Uzskats, ka Krievijas spēki ir izsīkuši, ir pats bīstamākais. Godīgi sakot, es domāju, ka Krievija ne tikai nav novājināta - tā ir uz kara takas,” intervijā secināja Landsberģis. Vai Latvijas valdošo krēslu atsēdētāji to saprot?
