Vairākas NVO vēstulē EP deputātu kandidātiem atgādina Latvijas apņemšanos, kas netiek pildīta

© unsplash.com

Vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO) atklātā vēstulē aicina Eiropas Parlamenta (EP) deputātu kandidātus veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu transporta dekarbonizācijā, informē organizāciju pārstāvji.

Atklāto vēstuli EP deputātu kandidātiem nosūtījis Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes loceklis Andis Kārkliņš, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Indulis Stikāns, Latvijas Biogāzes asociācijas valdes locekle Kristīne Veģere, Latvijas Elektroauto biedrības valdes loceklis Kārlis Mendziņš, kā arī Latvijas Ūdeņraža asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Greiškalns.

Vēstules autori norāda, ka 2023.gada 22.maijā Saeimas frakciju vairākums parakstīja sadarbības memorandu "Par Latvijas enerģētikas stratēģijas 2023.-2050.gadam izstrādes nepieciešamību", kas paredz atbalstīt vietējo energoresursu izmantošanu. Tomēr Latvija joprojām importē gandrīz visu transportā izmantoto enerģiju, un pieaug ar fosilo enerģiju darbināmu transportlīdzekļu skaits, tādējādi emisijas palielinās, kas ir pretrunā ar Latvijas apņemšanos un Eiropas politiku.

Tāpat Latvijas tuvākajās kaimiņvalstīs Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Zviedrijā un Somijā vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana ir noteikta par prioritāti. Kā arī Starptautiskā Enerģētikas aģentūra un OECD konsekventi aicina valstu valdības novirzīt publisko finansējumu zemu oglekļa emisiju alternatīvu ieviešanai.

Vienlaikus atjaunojamās enerģijas ražošanas iekārtas un daļa resursu tiek un tiks importētas, bet energoresursus pirmkārt vajadzētu ražot un izmantot vietēji, lai radītu darba vietas, veicinātu investīcijas un samazinātu emisijas.

Vēstulē teikts, ka neskaidrā un pretrunīgā likumdošana kavē vietējos uzņēmumus investēt, dodot priekšrocības ārvalstu fosiliem uzņēmumiem.

Organizācijas aicina topošos EP deputātus turpmākajā rīcībā paredzēt atbalstu ES tiesību aktiem, lai nodrošinātu investīciju paredzamību, vienlaikus panākot klimatneitrālu autotransportu līdz 2050.gadam, nodrošinot tehnoloģiski neitrālu atbalstu biodegvielai, biometānam, zaļajam ūdeņradim un elektroenerģijai. Tāpat nepieciešams nodrošināt lielāku subsīdiju apmēru un lielāku ES fondu izmantošanu transporta dekarbonizācijā Latvijā.

Būtiski, pēc vēstulē minētā, ir arī paredzēt pasākumus, kas nodrošina, ka fosilo degvielu izraisītais degvielu cenu pieaugums tiks kompensēts no jaunā Sociālā klimata fonda Latvijas visvairāk skartajiem iedzīvotajiem, kurus apdraud enerģētiskā vai mobilitātes nabadzība.

Vienlaikus organizācijas aicina paredzēt ieguldījumus pētniecībā un attīstībā, lai atbalstītu jaunu tehnoloģiju izstrādi un ieviešanu, kas veicinātu transporta sektora dekarbonizāciju.

Vēstulē organizācijas aicina veicināt visu biodegvielu izsekojamību, tostarp ar fiziskām pārbaudes metodēm, lai novērstu krāpniecības un negodīgas konkurences riskus degvielas tirgū, kā arī aicina saglabāt obligātā biodegvielas piejaukuma prasību fosilai degvielai.

Tāpat atjaunojamo energoresursu organizāciju ieskatā nepieciešams nodrošināt pieejamāku finansiālu atbalstu biometāna transportlīdzekļu un tā uzpildes staciju tīkla izvēršanai, kā arī finansējumu biometāna ražošanas jaudu palielināšanai.

Vēstulē organizācijas arī atzīmē, ka ir būtiski nodrošināt pieejamāku finansiālu atbalstu elektrisko transportlīdzekļu un to uzlādes staciju tīkla izvēršanai, kā arī ir nepieciešams pieejamāks finansiāls atbalsts ūdeņraža transportlīdzekļu un to uzpildes staciju tīkla izvēršanai un atbalsts zaļā ūdeņraža infrastruktūras attīstībai, tostarp finansējums ūdeņraža ražošanas jaudu palielināšanai.

Vēstulē organizācijas aicina EP deputātu kandidātus "rīkoties drosmīgi un tālredzīgi, lai palīdzētu Latvijai sasniegt tās klimata mērķus un nodrošinātu ilgtspējīgu un enerģētiski neatkarīgu nākotni visiem Latvijas iedzīvotājiem".

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais