Kultūras ministrijas iestādes dāsni dalījušas reprezentācijas biļetes

© Ziedonis Pumpurs / F64

Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrības bijušas dāsnas reprezentācijas biļešu piešķiršanā - analizētie dati liecina, ka 2022.gadā reprezentācijas nolūkiem piešķirtas 370 000 biļetes, ceturtdien diskusijā norādīja Valsts kontroles (VK) padomes locekle Inga Vilka.

Viņa uzsvēra, ka rekordisti šādu bezmaksas biļešu piešķiršanā bija Dailes teātris, novirzot šim mērķim 70 000 biļešu, savukārt, piemēram, Latvijas Nacionālā opera un balets (LNOB) reprezentācijas nolūkiem šādas biļetes praktiski nav piešķīris. Mazāk naskas kapitālsabiedrības bijušas biļešu novirzīšanai labdarībai un atlaižu piemērošanā dažādām mērķgrupām - skolēniem, pensionāriem un daudzbērnu ģimenēm.

Vilka atzīmēja, ka nesen Valsts kontrole publicēja revīzijas ziņojumu par 2018.gadā noslēgtās revīzijas ieteikumu ieviešanu. Viņa klāstīja, Valsts kontrole nerevidēja KM kapitālsabiedrības, bet analizēja un vērtēja KM darbību un pieejamos datus par kapitālsabiedrībām, pieprasot atsevišķu informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta.

Valsts kontroles padomes locekle atzina, ka daļa ieteikumu ir ieviesti, taču joprojām no KM tiek sagaidīta aktīvāka darbība. Viņa skaidroja, ka KM ir kapitāldaļu turētājs 14 kapitālsabiedrībās. Ik gadu valsts budžeta dotācija, ko KM piešķir šīm kapitālsabiedrībām pieaug un 2023.gadā tā veidoja 40 miljonus eiro, kas bija 16% no KM kopējā budžeta.

"Lai arī ir pieaugoša valsts budžeta dotācijas apjoma tendence, ja skatās uz kapitālsabiedrību ieņēmumu struktūru, dotācijas īpatsvars mazinās. Ja apskatām iepriekšējo periodu, jāņem vērā, ka valstī bija gan Covid-19 pandēmija, gan mainījās ģeopolitiskā situācija, Krievijai uzsākto pilna mēroga karu Ukrainā. Tajā pašā laikā nozare no Covbid-19 pakāpeniski atgūstas," sacīja Vilka.

Viņa norādīja, ka valsts budžeta dotācija 2023.gadā kapitālsabiedrībām veidoja 63%, pieaug pašu ieņēmumi, bet publiskie līdzekļi valsts kapitālsabiedrībās ir vairāk nekā 63%, jo tiek piesaistīts finansējums arī no Valsts kultūrkapitāla fonda, kur sacensībās par fonda finansējumu iesaistās privātais, nevalstiskais sektors. Turklāt atsevišķām kapitālsabiedrībām ir arī pašvaldību finansējums.

"Ja skatās uz valsts budžeta dotācijas apjomu, tad tas ir, sākot no 600 000 eiro vienai kapitālsabiedrībai līdz 11,5 miljoniem eiro citai kapitālsabiedrībai. Lielākā kapitālsabiedrība šajā aspektā ir LNOB, taču, ja skatās teātru grupā, tad visaugstākās dotācijas apmērs jeb 3,5 miljoni eiro ir Dailes teātrim un Latvijas Nacionālajam teātrim. Koncertorganizācijai "Latvijas koncerti" dotācija sasniedza gandrīz 3,5 miljonus eiro," teica Valsts kontroles padomes locekle.

Vilka uzsvēra, ka no KM tiek sagaidīti uzlabojumi darbā ar datiem. Lai gan ir aktīva sadarbība ar pētniekiem, Latvijas Kultūras akadēmiju un citiem, ne vienmēr dati tiek pietiekami izmantoti lēmumu pieņemšanā. Tas attiecas gan uz finansējumu, gan dažādu mērķu un uzdevumu noteikšanā. Valsts kontroles ieskatā kapitālsabiedrību darbības vērtējumam un deleģēto uzdevumu nodošanai ir jābūt lielākā sasaistē ar kultūrpolitikas uzdevumiem un valdības prioritātēm.

Valsts kontroles padomes locekle atzīmēja, ka patlaban starp kultūrpolitikas uzdevumiem uzsvērta kultūras pieejamību visai Latvijas sabiedrībai. Viņa norādīja, ka KM kā kapitāldaļu turētājs ir saimnieks, īpašnieks. Pēc Vilkas paustā, nereti dzirdēta atruna, ka kapitālsabiedrību darbību nekādā veidā nevar ietekmēt. Viņa piekrīt, ka to nevar attiecībā uz saturisko pusi, taču, ja skatās uz saimniecisko darbību, kurš tad, ja ne saimnieks būs tas, kurš kaut kādā brīdī aizrādīs, ieteiks vai parādīs kādas citas kapitālsabiedrības lapos piemērus.

"Lai to paveiktu, būtisks priekšnoteikums ir situācijas saprašana un izvērtēšana. Tāpēc mēs savā revīzijā arī veicām kapitālsabiedrību gada pārskatu analīzi, kur atsevišķos gadījumos mēs nevarējām iegūt datus par pilnīgi visām KM kapitālsabiedrībām, jo redzējām, ka ne visas šos pārskatus veido, izmantojot vienu pieeju. Mūsu ieteikums KM bija, lai turpmāk palūdz kapitālsabiedrībām veidot šos pārskatus tādus, lai tie būtu salīdzināmi, vērtējami un varētu sekot līdzi darbam, kas uzlabotu kapitālsabiedrību efektivitāti," uzsvēra Vilka.

Viņa akcentēja, ka KM jāuzlabo kapitālsabiedrību pakalpojumu pieejamība reģionālā kontekstā, jo vērojama izteikta publisko līdzekļu koncentrācija Rīgā. Ne mazāk būtiska kā vides pieejamība, ir arī sociāli ekonomiskā pieejamība, proti, runa ir par biļešu cenām. Vilka skaidroja, ka KM, ik gadu deleģējot uzdevumus, ar katru kapitālsabiedrību vienojas par vidējo biļetes cenu.

Valsts kontroles padomes locekle norādīja, ka, runājot par teātriem un ņemot vērā arī reģionālās atšķirības, tad praksē runa ir par biļetes vidējo cenu no 20 līdz 27 eiro, kas pārsniedz cenu, par kuru KM vienojas ar šīm kapitālsabiedrībām. Vilka sacīja, ka netika gūts apstiprinājums, kāpēc ir šāda atšķirība un, vai tiešām tas ir pamatoti, ņemot vērā pieprasījumu un apmeklējumu.

Viņa minēja piemēru, ka Dailes teātrim praksē šī cena ir augstāka, taču zemāka tā ir Latvijas Nacionālajam teātrim. Lai arī noteikta deleģēšanas funkcijā, Jaunajam Rīgas teātrim vidējā biļetes cena noteikta 22,3 eiro apmērā, lai gan praksē cena ir augstāka, bet tāpat zemāka nekā Dailes teātrī, ar kuru KM vienojusies par vidējo cenu nepilnu 22 eiro apmērā. Vilka akcentēja, ka nav saprotams, kāds ir mehānisms.

Latvijā

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais