Lai gan būvniekiem nav maksāts kopš februāra, "Eiropas dzelzceļa līnijas" patlaban neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu

EDzL norādīja, ka patlaban "Rail Baltica" būvnieki saņem apmaksu par tekošajiem darbiem, kā arī daļēji tiek sākti segt arī inflācijas dēļ radušies indeksācijas izdevumi.

Visas iesaistītās puses risina "Rail Baltica" finanšu plūsmas jautājumus, un ar būvniekiem notiek aktīvas un konstruktīvas sarunas par maksājumu grafika pārskatīšanu. Attiecīgi EDzL patlaban neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu.

EDzL skaidroja, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF), piesakot konkrētās aktivitātes, tām tika rēķināta inflācijas rezerve, taču pandēmija un karš to daudzkārt palielināja.

Lai situāciju risinātu, Satiksmes ministrija (SM) starpinstitūciju saskaņošanā ir iesniegusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par "Rail Baltica" starptautisko staciju būvdarbiem, kurā tiek skaidrota situācija un piedāvāti risinājumi, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas sekcijās.

Kopumā visām ar būvniecības indeksāciju saistītām pozīcijām būtu nepieciešams valsts finansējums 39 miljonu eiro apmērā, atzīmēja EDzL.

Informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka SM ir iesniegusi informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" starptautisko staciju būvdarbiem. Informatīvajam ziņojumam noteikts statuss "Ierobežota pieejamība".

Tomēr Ministru kabineta (MK) protokollēmuma projekts paredz, ka, valdībai apstiprinot informatīvo ziņojumu, SM atļaus uzņemties papildu valsts budžeta saistības 39,095 miljonu eiro apmērā, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas sekcijās mērķu sasniegšanai informatīvajā ziņojumā minēto apstākļu dēļ.

Tāpat SM būs jāveic nepieciešamās darbības minētā valsts budžeta saistību apmēra samazināšanai, kuras paredzēts veikt uz EDzL priekšlikumu pamata, norādīts MK protokollēmuma projektā.

Svētdien, 2.jūnijā, TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka par abām starptautiskajām "Rail Baltica" stacijām - Rīgas lidostā un Rīgas centrālajā stacijā - būvniekiem nav maksāts kopš februāra.

"Tas, ko prasa būvnieki, ir pamatoti, jo darbi ir izpildīti", raidījumā norādīja EDzL pagaidu valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs. Viņš arī atzīmēja, ka sadārdzinājums līdz 2023.gada 31.decembrim bija 33 miljoni eiro, bet šogad līdz jūnijam sadārdzinājums veido vēl sešus miljonus eiro.

Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) atzīmēja, ka tiek gatavots visaptverošs informatīvais ziņojums par abām "Rail Baltica" starptautiskajām stacijām, lai pārliecinātos, kāpēc ir tik radikāli sadārdzinājumi. "Mēs esam arī iekšējās pārbaudēs konstatējuši, ka, iespējams, līgumu slēdzošās Latvijas puses amatpersonas ir uzņēmušās saistības, kas iet pāri ietvaram, par kuru valdība ir lēmusi," sacīja ministrs.

Jau vēstīts, ka "Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.

Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.