Apglabājot mājdzīvnieku savā īpašumā, nav atļauts uzstādīt viņam veltītu pieminekli

© Ekrānšāviņš

Kā rīkoties, ja ģimenes mīlulis ir devies citos medību laukos? Aprakt kaut kur mežā vai mājas pagalmā? Varbūt kremēt? Vai apglabāt kādā no nedaudzajām Latvijas dzīvnieku kapsētām? Diskusijas par šo uzvirmo ar zināmu regularitāti, jo mājdzīvnieku saimniekiem īsti nav skaidrs, kur drīkst un kur nedrīkst mīļos aizgājējus apglabāt. Viens no apjukuma iemesliem ir arī mainīgā likumdošana, vēsta “360TV ZIŅneši”.

Reizēm mežos ir atrodamas dzīvnieku kapu kopiņas, kuras, kā izrādās, ir pretlikumīgas. No otras puses, var arī saprast saimniekus - ja dzīvo dzīvoklī, nav savas zemes, tad kur mājdzīvnieku pienācīgi apglabāt?

Likums paredz, ka mežā vai jebkur citur publiski pieejamā vietā, mājdzīvnieku apglabāt ir aizliegts. Taču dzīvnieku kapsētas Latvijā ir burtiski uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Privātuzņēmumu izveidotas kapsētas atrodas Babītes un Bauskas novados, Gulbenē kapsēta ir dzīvnieku biedrības pārziņā, bet pašvaldības izveidoti kapi ir vien Cēsīs un Jēkabpilī.

Nepilnu četru gadu laikā Jēkabpilī apglabāti teju 200 mājdzīvnieki, pārsvarā suņi, kaķi, taču ir arī jūras cūciņa un degu vāvere. Eva Mūrniece, Jēkabpils kapu pārzine stāsta: “Ir cilvēki, kas nāk ļoti bieži uz kapiem. Dzīvnieks ir bijis pats tuvākais ģimenes loceklis, vai varbūt pat labākais draugs, jo citu draugu cilvēkam nav bijis.. Ziemā ir ļoti grūti, ja vecai tantītei dzīvnieciņš nomiris, zeme sasalusi, tad viņa pat savā dārzā nevar viņu apglabāt. Mēs sniedzam iespēju apglabāt kapos ar cieņu pret nodzīvoto dzīvi, un es brīnos, ka citas pašvaldības neseko mūsu pašvaldības piemēram.”

Viens variants ir kapsēta, otrs - mājdzīvnieku apglabāt sev piederošā īpašumā, taču arī tad seko virkne noteikumu. Apglabāšanas vietai jābūt norobežotai, tā nedrīkst būt lauksaimniecībā izmantojama zeme vai daudzdzīvokļu mājām pieguļoša teritorija, un tā nedrīkst atrasties ūdenstilpju tuvumā. Dzīvnieks apglabājams bedrē, uzberot vismaz vienu metru biezu zemes kārtu, un aprakšanas vietā ir aizliegts uzstādīt pieminekli.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais