Finanšu ministrs pauž bažas par situāciju ar topošo valsts budžetu

© Ģirts Ozoliņš / F64

Situācija ar topošo 2025.gada valsts budžetu patlaban ir saspringta, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidroja, ka fiskālā telpa pēc pašreizējām aplēsēm ir negatīva, un, ja netiks rasti risinājumi, kā to novērst, valdībai var nākties meklēt ietaupījumus miljoniem eiro apmērā. Ja valdībai izdosies vienoties veikt izmaiņas Fiskālās disciplīnas likumā, nomainot strukturālā deficīta līmeni no 0,5% līdz 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad nākamā gada fiskālā telpa būs apmēram mīnus 58 miljoni eiro.

Savukārt, ja strukturālā deficīta līmeņa palielināšanu ar politiskajiem partneriem un Eiropas Komisiju neizdosies panākt, tad fiskālā telpa 2025.gadā būs mīnus 270 miljoni eiro. Tās varētu būt summas, par kurām nākamgad jāmazina izdevumi, skaidroja ministrs.

Ašeradens skaidroja, ka Finanšu ministrija cenšas šogad noturēt budžeta deficītu 2,9% no IKP robežās, tāpēc valdība nepārtraukti tiek aicināta neuzņemties jaunas saistības.

Finanšu ministrs skaidroja, ka gadījumā, ja budžeta deficīts pārsniedz 3% no IKP, Eiropas Komisija piemēro pārmērīgā budžeta samazināšanas procedūru, kas nozīmē lejupejošu budžeta izdevumu līkni turpmākajos četros gados.

Tāpat Ašeradens piebilda, ka nākamo gadu lielais izaicinājums ir strauji pieaugošās aizsardzības un drošības izmaksas. Augošo aizsardzības izdevumu segšanai Ašeradens iepriekš pieļāva pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu par vienu procentpunktu.

Jautāts, vai ir kādas citas alternatīvas vai arī no PVN celšanas neizdosies izbēgt, Ašeradens raidījumā sacīja, ka šobrīd tiek meklēts veids, kā atrisināt šo sarežģīto situāciju un pieņemt budžetu.

Līdz augustam kopā ar politiskajiem un sociālajiem partneriem plānots izstrādāt un vienoties par rīcības plānu, ko darīt ar nākamā gada budžetu, piebilda Ašeradens.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais