Plāno nostiprināt pieeju, ka atteikšanās dot karavīra zvērestu neatbrīvotu no pienākuma aizstāvēt Latviju

Saeimā skatītajiem grozījumiem Militārā dienesta likumā iesniegts priekšlikums ar mērķi nostiprināt jau spēkā esošo pieeju, ka atteikšanās dot karavīra zvērestu neatbrīvotu no pienākuma aizstāvēt Latviju.

Aizsardzības ministrijas (AM) un aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) iesniegtais priekšlikums paredz no likuma svītrot normu, ka līdz zvēresta došanai karavīru nedrīkst iesaistīt kaujas uzdevumu izpildē, kaujas dežūrā un sardzē.

Reizē likumā tiks saglabāts jau pašlaik noteiktais, ka karavīru var nosūtīt mācīties vai pildīt militārus uzdevumus uz ārvalstīm tikai pēc karavīra zvēresta došanas.

AM skaidro, ka zvēresta došana nav saistīta ar karavīra statusa iegūšanu, kas tiek iegūts ar profesionālā dienesta līguma slēgšanu vai ar iesaukšanu valsts aizsardzības dienestā (VAD) vai aktīvajā dienestā mobilizācijas gadījumā.

Atbilstoši Satversmes ievadam Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu, tāpat arī Nacionālās drošības likumā noteikts, ka katra Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu.

Neviens no minētajiem likumiem neparedz, ka atteikšanās dot karavīra zvērestu atbrīvotu Latvijas pilsoni no viņa pienākuma aizstāvēt valsti, akcentē ministrijā.

Taču AM ir saņēmusi anonīmu jautājumu, vai un kā atteikšanās dot karavīra zvērestu ietekmē pilsoņa pienākumu pildīt VAD un pilsoņa pienākumu pret valsti kara gadījumā. Tāpēc ministrija virza šādus grozījumus, lai noteiktu saprotamāku regulējumu un novērstu šādu jautājumu rašanos.