Šteinbuka: nodokļu celšanai Latvijā šobrīd nav pamata

© Dmitrijs Suļžics / F64

Šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Viņa norādīja, ka Latvijā ekonomika joprojām aug ļoti lēni, un tas ir slikti arī valsts budžetam, taču šogad pirmajā pusgadā kopbudžetā nodokļu ieņēmumi atpalika no plāna tikai par 2%.

"Pusgads izskatās relatīvi cerīgi," teica Šteinbuka, skaidrojot, ka gada otrajā pusgadā, ja nebūs kādu satricinājumu pasaulē, Latvijas ekonomikas izaugsmē varētu būt gaidāma uzlabošanās.

Šteinbuka pauda, ka tādējādi, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, šobrīd nav pamata Latvijā celt nodokļus.

Skatoties uz reālajiem skaitļiem, es teiktu, ka šobrīd neredzu nekādu traģēdiju un neredzu pamatu celt šobrīd nodokļus," sacīja FDP priekšsēdētāja.

Viņa arī uzsvēra, ka izrāvienu ekonomikā var panākt, nevis mainot nodokļus, bet paaugstinot produktivitāti, sekmējot ražīgumu, ieviešot tehnoloģijas, veicinot investīcijas.

"Mums vēl vasaras mēnešos ir jāpavēro, kas notiks ar nodokļu ieņēmumiem. [...] Nevajag mulsināt sabiedrību, ka mums kaut kas obligāti tiks pacelts," teica Šteinbuka, piebilstot, ka, piemēram, šobrīd runāt par pievienotās vērtības nodokļa (PVN ) likmes celšanu ir priekšlaicīgi.

Pēc FDP publiskotās informācijas, kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot atlikumu vienotajā nodokļu kontā, 2024.gada pirmajā pusgadā iekasēti 6,5 miljardu eiro apmērā, kas ir par 456 miljoniem jeb 7,5% vairāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos. Vienlaikus šogad pirmajos sešos mēnešos bija plānots iekasēt apmēra 6,6 miljardus eiro, tādējādi pirmajā pusgadā ieņēmumi atpalika no plāna par 2% jeb 131 miljonu eiro.

2024.gada jūnijā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija 1,2 miljardu eiro apmērā, kas ir par 152 miljoniem eiro jeb 14,9% vairāk nekā 2023.gada jūnijā. Šogad jūnijā uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasēti 145 miljoni eiro, iedzīvotāju ienākumu nodoklī iekasēti 219 miljoni eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veidoja 331 miljonu eiro, PVN iekasēti 385 miljoni eiro, bet akcīzes nodoklī - 107 miljoni eiro. Nenodokļu ieņēmumi ienesuši kopbudžetā 443 miljonus eiro.

Salīdzinot ar 2023.gada jūniju, lielākais ieņēmumu pieaugums 2024.gada jūnijā bija vērojams nenodokļu ieņēmumos, to apmēram palielinoties par 86,8%. Tajā pašā laikā PVN ieņēmumi pieauga par 26,3%, uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi pieauga par 19,7%, bet akcīzes nodokļu ieņēmumi palielinājās par 1,5%. Vienlaikus iekasēto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs jūnijā samazinājās par 5,6%, bet iedzīvotāju ienākumu nodokļa ieņēmumi saruka par 1,2%, salīdzinot ar 2023.gada jūniju.

"Dati par nodokļu iekasēšanu jūnijā liecina, ka PVN ieņēmumi turpina uzlaboties, kas saskan ar patēriņa datu uzlabošanos. Tomēr darba nodokļu apjoms atpaliek no plāna, kas nekorelē ar gada pirmajā ceturksnī novēroto bruto darba samaksas

pieaugumu par 11%," atzīmē FDP.

Tāpat padomē norāda, ka jūnijā iekasēti 95% no plānotā nodokļu kopapjoma, kas gan ir par 62 miljoniem eiro mazāk, nekā plānots. Mēneša plāns, raugoties pa nodokļu grupām, ir pārpildīts tikai attiecībā uz PVN - par 18%, kamēr valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plāns nav izpildīts par 13%, uzņēmumu ienākuma nodokļa - par 9%, akcīzes nodokļa - par 5% un iedzīvotāju ienākumu nodokļa - par 4%.

FDP ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais