Iekšlietu resors kopumā atbalsta narkotiku lietošanas dekriminalizēšanu

© pixabay.com

Iekšlietu resors kopumā atbalstītu mediķu rosināto iniciatīvu atbrīvot narkotiku lietotājus, tostarp, pilngadīgus no kriminālatbildības, savukārt ģenerālprokurors Juris Stukāns uzskata, ka bez ārstēšanās programmas narkotiku lietošanas dekriminalizācija, visticamāk, pasliktinās kopējo kriminogēno situāciju sabiedrībā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka kopumā, raugoties no iekšlietu resora un pārrunājot situāciju ar Kriminālpolicijas vadību, policija ir gatava virzīties uz priekšu šajā jomā. Vienlaikus viens no iekšlietu resora priekšnoteikumiem ir investēt prevencijā un narkomānu rehabilitācijā.

"Kopumā - jā. Skaidrs, ka nav mērķis sodīt. Statistika liecina, ka nepilnu trīs gadu laikā 15-17 gadu vecumā bijušas sešas personas, kas saņēmušas brīvības atņemšanas sodu līdz trīs mēnešiem," norādīja ministrs.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka iekšlietu resoram nav vietas, kur strādāt ar atkarības stāvoklī nonākušiem jauniešiem. Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldei ir tikai viena telpa, kur uzturēties apreibušiem jauniešiem.

"Likums nevar būt atturošs, lai vērstos pēc palīdzības," norādīja ministrs, paužot pārliecību, ka potenciālajiem grozījumiem par atbrīvošanu no kriminālatbildības vajadzētu attiekties arī uz pilngadību sasniegušām personām.

Ministrs arī norādīja, ka viens no variantiem ir apspriest priekšlikumu par bērnu piespiedu ārstēšanu, taču tas ir politiskās izšķiršanās jautājums.

Vaicāts, vai Iekšlietu ministrija būtu gatava apspriest un virzīt jautājumu par marihuānas lietošanu medicīniskos nolūkos, ministrs atbildēja, ka patlaban par šo jautājumu valdībā nav spriests un tas nav dienaskārtībā. Vienlaikus vispirms vajadzētu tikt galā ar sadaļu par mediķu rosināto iniciatīvu atbrīvot narkotiku lietotājus no kriminālatbildības. Par marihuānu, viņaprāt, jābūt atsevišķai diskusijai.

Savukārt Stukāns aģentūrai LETA akcentēja, ka jau šobrīd par pirmreizēju narkotisko vai psihotropo vielu neatļautu lietošanu kriminālatbildība nav paredzēta, par to var piemērot administratīvais sodu.

"Uzskatu, ka narkotiku lietošanas dekriminalizācija, visticamāk, pasliktinās kopējo kriminogēno situāciju sabiedrībā. Lai risinātu problēmu, ir nepieciešama iedarbīga programma, kas personām piedāvā reālu iespēju ārstēties un atbrīvoties no šīs atkarības. Ja tiek virzīti šādi grozījumi likumā, valstij ir pienākums nodrošināt bezmaksas iespēju saņemt palīdzību," uzsvēra ģenerālprokurors.

Kā ziņots, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atbalsta ieceri dekriminalizēt narkotiku lietošanu jauniešu vidū.

Trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Siliņa žurnālistiem atzīmēja, ka viņa, iepriekš esot labklājības ministres amatā, šādu lūgumu bija izteikusi Narkotiku apkarošanas padomē, kuru vada Veselības ministrija (VM). Un VM jau esot akceptējusi Tieslietu ministrijas izstrādātu priekšlikumu, kas paredz, ka jaunieši par narkotiku lietošanu vairs netiktu krimināli sodīti.

Kā iepriekš norādīja VM, Narkotiku kontroles un narkomānijas ierobežošanas koordinācijas padomē ir atbalstīts TM priekšlikums par nepilngadīgo personu atbrīvošanu no kriminālatbildības par narkotisko un psihotropo vielu lietošanu. VM to kopā ar citiem priekšlikumiem virzīs izskatīšanai Saeimas komisijā rudenī.

Premjere ir pārrunājusi ar atbildīgajiem ministriem, un šādai iniciatīvai esot atbalsts, norādīja Siliņa.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais