Valdības koalīcijas politiķi vienojušies par ne vairāk kā 10 miljonu "Rail Baltica" tekošo rēķinu apmaksu, šodien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Koalīcijā ir vienošanās par tekošo rēķinu samaksu, proti, par darbiem, kas ir paveikti un ir izrakstīti rēķini, nevis par abu starptautisko "Rail Baltica" staciju izbūvi kopumā, norādīja premjere, piebilstot, ka par to otrdien, 23.jūlijā, lems vadība.
Siliņa akcentēja, ka Satiksmes ministrija (SM) rēķinu var apmaksāt daļēji no sava finansējuma un daļēji tas tiks meklēts citur.
Pēc Ministru prezidentes vārdiem, SM ir nepieciešams laiks, lai varētu sagatavoties un saprast, kādi ir iespējamie risinājumi, lai novērstu sadārdzinājumu.
Premjere atzīmēja, ka Valsts kontrole ir norādījusi, ka parlamentam ir jāiesaistās projekta īstenošanā. Siliņa sagaida Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas skaidru redzējumu, kāds ir valdībai dotais deleģējums par projektu un kāds ir iespējamais finansējums.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) pauda gandarījumu par vienošanos, vienlaikus uzsverot, ka jāturpina risināt jautājums ar staciju izbūvi. Ministrs norādīja, ka valsts saistības tiks izpildītas daļēji no SM līdzekļiem, daļēji no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Cik zināms Briškenam, par "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) turpina aktīvas sarunas ar būvniekiem, un būvniekiem esot izpratne par problēmjautājumu. Ministrs cer, ka pusēm izdosies vienoties par tālāko sadarbību, radot labākus līguma nosacījumus. Ministru prezidente piebilda, ka valdība dos SM deleģējumu sarunās ar būvniekiem, lai uzliktu griestus indeksācijas summu apmēram, jo tas nevarot būt beizmēra.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas būvnieks "BeReRix" pārstāvi atzinuši, ka labprāt uzklausīs Satiksmes ministrijas (SM) redzējumu, taču patlaban neredz nepieciešamību un pamatojumu mainīt līguma nosacījumus.
LETA jau ziņoja, ka "Rail Baltica" Rīgas Centrālā mezgla izbūvi veic pilnsabiedrība "BeReRix", savukārt būvuzraudzību nodrošina "Egis-Deutsche Bahn".
Savukārt pilnsabiedrība "B.S.L. Infra" ir projekta "Rail Baltica" dzelzceļa stacijas un saistītās infrastruktūras izbūves realizētājs Rīgas lidostā. Personu apvienību veido Austrijas uzņēmums "Swietelsky" un Latvijas būvniecības uzņēmumi - ceļu būves firma SIA "Binders" un AS "LNK Industries".
Tāpat vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam "Rail Baltica" projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši "Rail Baltica" izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā "Rail Baltica" pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā