KEM prioritārajiem pasākumiem nākamajam gadam pieprasījusi 85 miljonus eiro

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) prioritārajiem pasākumiem energodrošības stiprināšanai 2025.gadā  pieprasījusi līdz 85,197 miljoniem eiro, aģentūra LETA noskaidroja ministrijā.

KEM 2025.gada budžetā ir izvirzījusi divus prioritāros pasākumus energodrošības stiprināšanai.

Tostarp ministrija plāno stiprināt valsts enerģētisko neatkarību un drošību, pilnībā pārtraucot elektroapgādes saites ar Krieviju, nodrošinot, ka Baltijas elektroenerģijas pārvades sistēma kļūst par daļu no Eiropas sistēmas jeb notiek dziļāka energoapgādes tīkla integrācija ar Eiropu.

Lai sagatavotos arī neparedzētiem scenārijiem saistībā ar sinhronizāciju, KEM lūgusi valdībai 2025.gadā budžetā rezervēt līdz 85 miljoniem eiro.

KEM norādīja, ka integrācija ar Eiropu palielinās Baltijas spēju pastāvīgi pārvaldīt elektroenerģijas sistēmu, nodrošinot balansu starp ražošanu un patēriņu, pārvaldīt nepieciešamās drošuma rezerves, kā arī regulēt elektroenerģijas plūsmas un frekvenci, neiesaistot valstis, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības.

Sinhronizācija veicinās atjaunojamās enerģijas attīstību Baltijas valstīs un Polijā, jo jaunas uzstādītās elektrolīnijas, apakšstacijas un sinhronie kompensatori palielinās pārvades tīklu spēju atbalstīt lielāku atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru kopējā elektroenerģijas ražošanā, lai nodrošinātu patērētājiem zemāku elektroenerģijas cenu.

Līdz ar pievienošanos Eiropas tīklam, Baltijas valstu operatoriem būs pienākums nodrošināt jaudu rezerves tīkla balansēšanai atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam - regulai par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT).

KEM pieprasīto finansējumu būtu iespējams izmantot neparedzētos apstākļos, kas būtu saistīti ar energoapgādi sinhronizācijas gadā. Ministrijas ieskatā, apzinoties ģeopolitisko situāciju un ar to saistītos nezināmos, plānojot budžetu, ir būtiski pirmšķietami aptvert iespējamos riskus, tam atvēlot līdzekļus.

"Tādējādi, ja riski iestātos, mēs būtu labi sagatavoti to seku mazināšanai, savukārt, ja ne, tad līdzekļi tiks atgriezti kopīgajā budžetā un attiecīgi novirzīti citām būtiskām sabiedrības vajadzībām," sacīja ministrijā.

Vienlaikus KEM norādīja, lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi, ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tostarp piesaistot vairāk nekā 300 miljonus eiro Eiropas Savienības līdzfinansējumu Latvijas elektrotīkla infrastruktūras pastiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošu bateriju sistēmu iegādei.

Kā otru prioritāro pasākumu KEM izvirzījusi Vides pārraudzības valsts biroja (VPVB) kapacitātes stiprināšanu, lai nodrošinātu pakalpojuma nepārtrauktību enerģētikas drošības un neatkarības veicināšanai. Šim mērķim KEM lūgusi valdībai 2025.gadā budžetā rezervēt līdzekļus 197 500 eiro apmērā.

Ministrijā norādīja, ka viens no šā brīža valdības deklarācijas punktiem ir nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunojamās enerģijas (AER) izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā. Kā arī panākt enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Enerģētiskās drošības nosacījuma izpildi vislabāk raksturo, cik daudz energoresursu un enerģijas Latvija spēj saražot pati un cik daudz ir nepieciešams importēt, kā arī tas, no cik daudz dažādiem avotiem energoresursi tiek importēti. Elektroapgādes drošības nostiprināšanā svarīgs mērķis ir elektroenerģijas ražošanas jaudu kāpināšana, izmantojot AER. Vēja projektu attīstība izvirzās šobrīd enerģētikas politikas priekšplānā, norādīja KEM.

Ministrijā sacīja, ka kopš plaša mēroga karadarbības Ukrainā darba apmērs VPVB ir pieaudzis neprognozējamos apmēros, kas saistīts ar vēja elektrostaciju un to infrastruktūras izbūvi, īstenojot Latvijas energoneatkarības virzību, klimatam draudzīgu tehnoloģiju ieviešanu, vienlaikus uzlabojot enerģijas importa-eksporta bilanci un sekmējot enerģijas resursu neatkarību un valsts drošību.

VPVB veic augstas pievienotās vērtības investīciju projektu ietekmes novērtējumu, kā arī KEM padotības iestāžu izdoto administratīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas lietu izskatīšanu paātrinātā kārtā un termiņos, kas jāizpilda papildu esošai augstai VPVB noslodzei.

Lai nodrošinātu efektīvu VPVB noteikto darbību mērķu sasniegšanu, ņemot vērā arī starptautiskās sadarbības noslodzes pieaugumu pārrobežu ietekmes uz vidi jautājumos, VPVB kapacitātes stiprināšana ir stratēģiski svarīgs solis valsts drošības kontekstā, akcentēja KEM.

Finanšu ministrijā aģentūru LETA iepriekš informēja, ka ministrijas un citas centrālās iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2025.gadam par 1,292 miljardiem eiro.

Neatkarīgās institūcijas 2025.gadam iesniegušas pasākumus par 7,5 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1,284 miljardiem eiro.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pauda, ka, veidojot jaunos budžeta pieprasījumus, daļa ministriju drošības jautājumu ir interpretējušas diezgan plaši. "Ir saprotama ministriju vēlme attīstīt savu nozari, taču realitāte ir diezgan skarba. Tādēļ arī esam sākuši budžeta sarunas ar ministrijām par reālajām budžeta iespējām," piebilst ministrs.

Ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus un fiskālo telpu, valdība iepriekš vienojās drošību noteikt kā vienīgo prioritāro virzienu valsts budžetam 2025.gadam un budžeta ietvaram 2026., 2027. un 2028.gadam.

Attiecīgi ministrijas varēja iesniegt pieprasījumus tiem prioritārajiem pasākumiem, kas saistīti ar valsts iekšējo un ārējo drošību līdz 28.jūnijam. Par iesniegto programmu atbilstību noteiktajam prioritārajam virzienam un iespējamo papildu finansējumu valdība lems augustā, kad būs aktualizētas nodokļu ieņēmumu un fiskālās telpas prognozes.

Par valsts drošību tieši atbildīgās ministrijas, Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ir iesniegušas 2025.gada budžeta pieprasījumus 440 miljonu eiro apmērā, un šīs vajadzības valdībā tiks izskatītas prioritāri, informēja Ašeradens.