Vairāki desmiti kandidātu Lietuvas parlamenta vēlēšanās nav sasnieguši 25 gadu vecumu

© Raitis Plauks / F64

Lietuvas parlamenta vēlēšanās šoruden kandidēs 37 pilsoņi, kas nav sasnieguši 25 gadu vecumu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati.

2022.gadā Seims veica konstitūcijas grozījumus, ļaujot parlamenta vēlēšanās kandidēt vismaz 21 gada vecumu sasniegušiem Lietuvas pilsoņiem. Iepriekš Seima deputāta kandidātu vecuma slieksnis bija 25 gadi.

CVK vēl turpina kandidātu atbilstības pārbaudi pēc tam, kad piektdien beidzās termiņš nepieciešamo dokumentu iesniegšanai.

Kā liecina CVK provizoriskā informācija, Seima vēlēšanās par 141 deputāta mandātu sacentīsies 1766 kandidāti, kuru vidū 1109 ir vīrieši (63%) un 656 ir sievietes (37%).

Lietuvas Zaļo partijā ir vislielākā dzimumu vienlīdzība, jo tās kandidātu sarakstā ir 58 vīrieši un 58 sievietes.

Visvairāk vīriešu - 102 - ir valdošās konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" sarastā, kam seko Lietuvas Zemnieku un zaļo savienīb ar 98 vīriešiem.

Savukārt visvairāk sieviešu - 83 - ir centriski labējās partijas "Poļu vēlēšanu akcija - Kristīgo ģimeņu savienība" kandidātu vidū.

713 kandidāti plāno startēt 71 vienmandāta apgabalā.

Galīgais reģistrēto kandidātu sarakstu apstiprinās un publicēs 13.septembrī.

Jau vēstīts, ka dalībai Seima vēlēšanās reģistrējušās 19 partijas un 18 neatkarīgie kandidāti.

141 jaunā Seima sasaukuma deputāts tiks ievēlēts 13.oktobrī. 70 deputātus ievēlē no partiju kandidātu sarakstiem un 71 deputāts tiek ievēlēts vienmandāta vēlēšanu apgabalā.

Partiju sarakstiem ir jāiegūst vismaz 5% vēlētāju atbalsts, lai iekļūtu parlamentā. Vēlēšanu apvienībām ir jāpārvar 7% barjera.

2020.gada oktobrī 13.sasaukuma Seimā uz četru gadu pilnvaru termiņu tika ievēlēti desmit partiju pārstāvji. Visvairāk mandātu - 50 - ieguva līdz tam opozīcijā bijusī konservatīvā partija "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", kas kopā ar divam liberālām partijām - Liberāļu kustību un Brīvības partiju - izveidoja valdību.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais