Pasaules talkā pievērsīs uzmanību Baltijas jūras milzīgajam piesārņojumam

© Dmitrijs Suļžics/MN

Pasaules talkā Latvijā šogad izcels Baltijas jūras stāvokli, aģentūru LETA informēja "Lielās talkas" starptautisko projektu vadītāja Aiva Rozenberga.

Pasaules talkas diena 20.septembrī pirmo reizi šogad tiks iekļauta oficiālā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) kalendārā. Pasaules talkas kustība šogad īpaši izcels Arktikas reģiona piesārņojumu. Kustības oficiālais pārstāvis Latvijā ir "Lielā talka", kas pasākumā lielāko uzsvaru savukārt liks uz Baltijas jūras stāvokli.

Kustība "Lielā talka" informē, ka šogad lielu uzmanību pievērsīs piesārņojumam Baltijas jūrā, kurā pasaules mērogā ir viszemākais sāļūdens sastāvs un lielākais piesārņojums,

Latvijā un 198 pasaules valstīs 20.septembrī un dažas dienas pirms un pēc tam notiks visdažādākās aktivitātes, lai attīrītu dabu no piesārņojuma un veicinātu sabiedrības dziļāku izpratni par ekoloģisko līdzsvaru pasaulē un cilvēka atbildību un iesaistīšanās iespēju planētas ekosistēmas uzlabošanā.

Pasaules talka atgādina, ka 20% no visa kopējā saldūdens apjoma, kas atrodas uz zemes, ir ledājos Arktikā, un ledāju kušana var izraisīt arī tūkstošiem gadu senu vīrusu un baktēriju "pamošanos". Pasaules talkas kustības izpilddirektore Anete Linno piebilst, ka atkritumu piesārņojums no jebkuras pasaules daļas var nonākt Ziemeļu ledus okeānā.

Arī Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Inta Dimante-Deimantoviča un doktorante Marta Barone šovasar bija ekspedīcijā Svalbārā un pētīja mikroplastmasas piesārņojumu Arktikā. Latvijas zinātnieki piedalās pētījumos par Arktikas ledāju kušanu jau kopš 2014.gada.

Latvijā

Līdz 2050. gadam Latvijas studentu skaits varētu samazināties par ceturtdaļu, šonedēļ prognozēja Izglītības un zinātnes ministrija. Toties viesstudentu skaits pēdējo desmit gadu laikā ir dubultojies. Straujais pieaugums ir universitāšu mēģinājums cīnīties ar Latvijas demogrāfiju. Bet augstākās mācību iestādes pabeidz daudz mazāks skaits, nekā iestājas. Studentu atbirums ir liels, taču kas ar studentiem notiek pēc izslēgšanas, neviens nezina, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga” (NP).

Svarīgākais