Šodien piketu pie Saeimas pieteikuši Latvijas Universitātes (LU) senāta studējošo pārstāvji, jo vēlas pievērst sabiedrības, bet jo īpaši parlamenta deputātu uzmanību Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nonākušajiem Grozījumiem Augstskolu likumā.
Tie paredz augstskolas pielīdzināt valsts iestādēm, piemēram, ministrijām, kuru vadības groži būtu rektoru, nevis senāta ziņā. Īpašu neizpratni izpelnījušies komisijas priekšsēdētājas Inas Druvietes (Vienotība) priekšlikumi par augstskolu senāta lomas un funkcijas maiņu.
LU neatbalsta
LU senāts pirmdien pieņēma lēmumu neatbalstīt nevienu I. Druvietes iesniegto priekšlikumu, kas skar augstskolu senātu, rektoru un padomnieku konventu tiesisko statusu, funkcijas, tiesības un pienākumus, izņemot priekšlikumu par revīzijas komisijas likvidēšanu.
LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds ir pārliecināts, ka grozījumu izstrādē jāņem vērā akadēmiskās vides specifika un ir jārod kompromiss. Pēc viņa domām, grozījumu pieņemšanā varētu būt ieinteresētas universitāšu augstākās amatpersonas. «LU senāta lēmums koncentrēts tikai par senātiem. Ir citi priekšlikumi, kuri prasa rūpīgu izvērtējumu, piemēram, ideja, ka valsts dibinātās augstskolās doktorantūra iegūstama tikai par budžeta naudu. Tas nozīmē, ka augstskolām zūd iespēja piesaistīt doktorantus, kas neiztur konkursus uz budžeta vietām. Tas pats jautājums par studiju valodu. Kā es varu piesaistīt ārzemju studentus, ja valsts dibinātās augstskolās nevaru piedāvāt programmas angļu valodā,» neizpratni pauž J. Rozenvalds.
Nav pietiekami izdiskutēts
Līdzīgs viedoklis ir arī LU senāta satversmes komisijas priekšsēdētājai, Juridiskās fakultātes dekānei Kristīnei StradaiRozenbergai. Ar grozījumiem «faktiski senāta loma tiek noteikta akadēmiskajā jomā, liedzot lemšanas tiesības uz finansiāliem un strukturāliem jautājumiem, kas ir tagad. Tiek palielināta padomnieku konventa loma, rektora funkcijas paplašinātas. Grozījumi nav pietiekami izdiskutēti, un tie rada bažas, ka varētu samazināties augstskolu demokrātija un autonomija».
Viņa ir neizpratnē, kāpēc ir nepieciešami grozījumi augstskolu likumā, jo drīzumā ir paredzēts izstrādāt pilnīgi jaunu likumu par augstāko izglītību, kurā varētu iestrādāt arī visus regulējumus par senātiem.
«Tas ir legāls veids, kā apiet studentu veto tiesības. Tagad par visu varēs lemt rektors, arī par studiju maksu, un senāts vairs par to nevarēs lemt,» apgalvo LU senāta studējošo pārstāvis, Latvijas studentu apvienības prezidents Edvards Ratnieks. Tieši viņš ir šodienas protesta akcija iniciators un cer, ka Saeimā sadzirdēs augstskolu pārstāvju pausto neapmierinātību.
Iebilst arī citi
Lai arī I. Druviete apgalvo, ka jautājumi ir izdiskutēti ar Rektoru padomi un Augstākās izglītības padomi, kur ir gūts atbalsts, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra ir citās domās. Piedāvātie grozījumi nerisina tās problēmas, kas vispār ir augstskolās. «Tāpēc jau bija runa par Augstākās izglītības likumu, kurā tiktu piedāvāta cita pārvaldes forma, kur bija paredzētas augstskolu padomes, cits veids, kā nonāk līdz rektoram, kā ievēlē vai nonāk akadēmiskais personāls amatos, tur lomu sadale jau bija paredzēta, bet tas likums nevirzās uz priekšu. Manuprāt, būtu to pareizi skatīt jauna likuma kontekstā, kur ir visu faktoru kopums. Šī konkrētā iniciatīva, es neizslēdzu, ir kādu labu nodomu vadīta, bet tādā formā nebūtu īstenojama,» ir pārliecināts J. Vētra.
To, ka senāta kompetence turpmāk nebūs apdraudēta, cenšas apgalvot arī grozījumu iesniedzēja. «Acīmredzot ir pastāvējušas bažas, vai gadījumā netiek apdraudēta senāta kompetence, uz ko varu atbildēt – nē. Senātam arī šajā likumā ir atvēlēta ļoti plaša kompetence tieši jautājumos, kuri ir izlemjami koleģiāli, kā akadēmiskie jautājumi. Protams, jebkurš priekšlikums ir priekšlikums, kamēr par to nav nobalsots. Arī Saeimas juristi uzskata, ka šāds saskaņojums ar Valsts pārvaldes likumu ir nepieciešams,» uzskata I. Druviete.