Skolēnu Dziesmu un deju svētkiem trūkst naudas

© MN

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem radušās bažas par nepietiekamu finansējumu XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Trešdien komisijas sēdē Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga (JV) nevarēja atbildēt uz deputāta Česlava Batņas (AS) jautājumu par to, cik liels finansējums ir nepieciešams svētku sarīkošanai.

Batņas rīcībā esošā informācija liecinot, ka IZM šim mērķim esot plānojusi 1,8 miljonus eiro, taču svētku organizatoru aprēķini liecinot, ka nepieciešami septiņi miljoni eiro. "Kādus svētkus ir iespējams sarīkot par summu, kas ir 3,5 reizes mazāka," vaicāja deputāts.

Viņš lūdza IZM sniegt komisijai informāciju par svētku izmaksām.

Kā vēstīts, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki varētu norisināties 2025.gadā no 5.jūlija līdz 13.jūlijam, liecina rīkojuma projekts, kuru IZM nodevusi publiskai apspriešanai.

Projekta anotācijā teikts, ka Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesā ir iesaistīti aptuveni 60 000 bērnu un jauniešu, kā arī vairāk nekā 2000 pedagogi - kolektīvu vadītāji.

Šie svētki daudziem bērniem un jauniešiem būšot pirmā reize - no iepriekšējiem, kuri notika 2015.gadā, nākamgad būs pagājuši desmit gadi. Ņemot vērā Covid-19 izraisītās pandēmijas apstākļus un valstī noteiktos ierobežojumus, svētki 2020.gada jūlijā nevarēja notikt.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais