“airBaltic” stratēģiskajam investoram apsver pārdot 10% akciju

Lai sakārtotu “airBaltic” grāmatvedību pirms uzņēmuma akciju pārdošanas biržā, valdība pirms nedēļas samazināja lidsabiedrības pamatkapitālu. Ministriem negribīgi nācās atzīt, ka liela daļa aviokompānijā ieguldīto līdzekļu ir iztērēti un nodokļu maksātāju naudu atpakaļ no “airBaltic” neprasīs. Pašlaik notiek sarunas ar kādu labi zināmu, bet vārdā nenosauktu stratēģisko investoru, kurš sākotnēji varētu iegūt 10% lidsabiedrības akciju, liecina LTV raidījuma “de facto” rīcībā esoša informācija

Augusta pēdējā piektdienā Ministru kabinets slēgtā sēdē nolēma gan samazināt “airBaltic” pamatkapitālu, gan valsts līdzdalību uzņēmumā. Pamatkapitālu samazināja par 571,3 miljoniem eiro, lai nodzēstu pa gadiem uzkrātos zaudējumus.

Valsts ieguldītais vairāk nekā pusmiljards eiro sen vairs nav reāla nauda, kas glabājas kaut kur uzņēmuma bankas kontā vai seifā. Šie līdzekļi gadu gaitā tikuši lietoti saimnieciskai darbībai.

Pirmā lielā valsts nauda “airBaltic” sāka ienākt 2011. gadā, kad valdība pārņēma kontroli pār bijušā lidsabiedrības prezidenta Bertolda Flika bankrota priekšā novesto saimniecību. Valsts izsniedza “airBaltic” vairāk nekā 80 miljonus eiro lielu aizdevumu.

Lai īstenotu jaunā “airBaltic” šefa Martina Gausa biznesa plānu, kas ietvēra flotes atjaunošanu, kompānijā iepludināja vēl valsts naudu un jaunatrastā privātā investora - Ralfa Dītera Montāga-Girmesa līdzekļus. 2015. gadā kapitalizēja agrāk izsniegtos aizdevumus, un 2016.gadā ieguldīja vēl 80 miljonus.

“airBaltic” finanšu rādītāji sāka izskatīties cerīgāk, bet atnāca kovida krīze. Tādēļ 2020. gada pavasarī Ministru kabinets izšķīrās “airBaltic” kapitālā iepludināt vēl 250 miljonus eiro. “Tas nozīmē, ka mēs nogarantējam to, ka par spīti pandēmijai un šīm šausmu grūtībām, ko visa avioindustrija piedzīvo, Latvijā ir un būs nacionālā aviosabiedrība,” toreiz pēc valdības sēdes teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

“airBaltic” 2021. gadā skaidroja, ka šī nauda palīdzēja cita starpā nosegt lidmašīnu līzingu un uzturēšanu. Vairāk nekā 60 miljonus eiro kompānijai bija jāatmaksā pasažieriem par atceltajiem reisiem.

Ar 250 miljoniem eiro nekas nebeidzās, un valdība ieguldīja vēl 90 miljonus. “Šī pamatkapitāla palielināšana nav dāvana, nav grants, Mēs faktiski to uzskatām par aizdevumu,” sacīja tā laika satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Arī Gauss neskaitāmās intervijās atkārtoja, ka nodokļu maksātāji naudu atgūs pēc “airBaltic” akciju pārdošanas biržā. “Visa nauda, kas 27 gadu laikā ieguldīta “airBaltic”, tiks atgriezta,” vēl pirms gada LTV rīta raidījumā sacīja Gauss.

“airBaltic” akciju kapitāls 10 gados pieauga līdz 596,5 miljoniem eiro. Taču šis skaitlis bija mānīgs. “airBaltic” grāmatvedībā vilkās līdzi iepriekšējo gadu uzkrātie zaudējumi - 685,9 miljoni. Un pēdējos gados tie bija lielāki par akciju vērtību, tādēļ “airBaltic” pašu kapitāls patiesībā bija negatīvs. Pagājušā gada nogalē mīnus 47,9 miljoni eiro, šogad pirmā pusgada zaudējumu dēļ situācija palikusi vēl sliktāka - mīnus 134 miljoni eiro.

Lai gan ilgus gadus sabiedrība tika barota ar solījumiem, ka nodokļu maksātāju ieguldīto uzņēmumam liks atmaksāt, augusta beigās valdība faktiski nolēma uz 571,3 miljoniem eiro vairs nepretendēt. Pēc sēdes to uzreiz neatklāja, un pagāja vairākas dienas līdz fakts nāca atklātībā.

“Tur ir ļoti daudz nianšu, kuras pārzina tikai pati kapitālsabiedrība. Politiķiem arī nav tiesību tik ļoti iejaukties “airBaltic” biznesa plānos. Varu tikai pateikt, ka “airBaltic” un satiksmes ministrs nokomentēja piektdien īsi, izlaida preses relīzi. Vienmēr var informēt detalizētāk, labāk skaidrot. Man žēl, ka tas skaidrojums nāca vēlāk nekā būtu bijis sagaidāms,” otrdien pēc valdības sēdes taisnojās Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Otrdienas rītā Satiksmes ministrijā sasauca preses konferenci. Ministrs Kaspars Briškens (P), kurš ilgus gadus pats strādājis “airBaltic” padomē, atzīmēja, ka zaudējumi jau ir notikuši, tādēļ mudināja domāt par “airBaltic” pelnītspēju nākotnē, izlaižot akcijas biržā.

“Jūs jau redzat, protams, uzņēmuma pašreizējo bilanci. Ja uzņēmums cieta kovida laikā trijos gados, apstākļos, kad Latvijai bija patiešām ļoti stingri ierobežojumi aviācijai un arī kopējie karantīnas nosacījumi, uzņēmums cieta 455 miljonu summāros zaudējumus, skaidrs, ka tā laika kovida ieguldījums, ko valsts veica, bija faktiski, lai uzņēmumu glābtu no maksātnespējas,” pauda Briškens.

Satiksmes ministrija gan sākotnēji nepiedāvāja “airBaltic” pamatkapitālu samazināt. Šāds rosinājums nāca no paša “airBaltic”. Un valdība to arī atbalstīja. “de facto” zināms, ka viens no apsvērumiem bija: ja netiks sakārtota grāmatvedība, tad potenciālie “airBaltic” akciju pircēji nedrīkstētu izņemt dividendes, tādēļ uzņēmums biržā nebūtu investoriem pievilcīgs.

Finanšu ministrija atzina, ka pamatkapitāla samazināšana nerada tiešu negatīvu ietekmi uz budžetu. Iespējams, tādēļ, ka šo naudu valsts maka turētāji jau sen atgūt necerēja.

“Es domāju, ka nav pareizi, ka šādu straujas izaugsmes biznesu finansē valdība. Mēs pārejam nākamajā pakāpē: to finansēs privātie investori. Ļoti ceru, ka tas izdosies. Nav jau tā, ka tā kompānija, kā daudzos citos gadījumos, ir sabrukusi un viss. Viņa te ir un lido,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Bijušais premjers, tagad Saeimas opozīcijas deputāts Māris Kučinskis (AS) par “ļoti nekorektu” uzskata Siliņas aicinājumu politiķiem nejaukties iekšā “airBaltic” lietās. “Šķiet, ka pie šādiem lieliem zaudējumiem, noteikti, kompānijai tas biznesa modelis, stratēģija ir jāmaina. Viens ir sapņi kaut kādi, otrs ir realitāte,” vērtē Kučinskis.

Bet tieši spožas nākotnes vīzijas pārdošana biržā ir tas, ko procesā iesaistītie uzskata par vienīgo izeju no naudas grūtībām.

“airBaltic” finanšu pārzinātājiem pamatkapitāla samazināšana lielu pārsteigumu neradīja. Bijušais lidsabiedrības konsultants Kārlis Krastiņš no uzņēmuma “Prudentia” piekrīt, ka vecie zaudējumi šādi bija jānoraksta.

“Protams, ja firma paredz tuvā laikā, gada, pusotra laikā nopelnīt šo uzkrāto zaudējumu apjomu, tad ir racionāli tās vecās akcijas turēt, bet diez vai 600-700 miljonus “airBaltic” nopelnīs gada laikā. Tas nav reāli. Līdz ar to šīs vecās akcijas, kas ir vairāk nekā 20 gadu laikā emitētas, ir jānodzēš. Un šie lielie uzkrātie zaudējumi jānodzēš, un tad var ienākt jauna nauda pie sakārtotākas, tīrākas bilances,” teic Krastiņš.

“Prudentia” ik gadu veido Latvijas vērtīgāko uzņēmumu topu. Pērn “airBaltic” tika novērtēts aptuveni 300 miljonu eiro apmērā. Skaitlis sakrīt ar prognozēm, ko uzņēmuma vadība cer piesaistīt biržā un no kāda pazīstama stratēģiskā investora, ar ko pašlaik notiek pārrunas. Saskaņā ar valdībā izskatīto, stratēģiskais investors sākotnēji varētu pretendēt uz 10% “airBaltic” akciju, liecina “de facto” pieejamā informācija.

“Ar stratēģisko investoru, ar ko pašlaik notiek sarunas, šeit ir runa par mazākuma akciju paketi,” apstiprina “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks un piebilst, ka stratēģiskā investora kopējais ieguldījums noteikti būs mazāks nekā valsts daļa.

Uz jautājumu, kādēļ lai kāda pasaules lidsabiedrība būtu ieinteresēta ieguldīt “airBaltic”, aviokompānijas padomes priekšsēdētājs kā vienu no iemesliem min “airBaltic” floti: “Ja mūsu plāns ir līdz 2030. gadam izaugt līdz 100 lidmašīnām un pārvadāt 12 miljonus pasažieru, plus paplašināt Rīgu par šo lidmašīnu remonta bāzi, tad tas ir tāds diezgan stratēģisks aktīvs. Mēs būsim pasaulē lielākie Airbus 220 flotes turētāji.”

Krastiņš no firmas “Prudentia” arī akcentē, ka “airBaltic” biznesa modelis balstās ne tikai uz pasažieru un kravu pārvadājumiem, bet arī uz lidmašīnu izīrēšanu, ko citas aviokompānijas nespēj nodrošināt.

Gala atbilde pagaidām nav pienākusi no Eiropas Komisijas, vai valdības izvēlētais veids iziešanai no “airBaltic” ar tukšām rokām nav pretrunā noteikumiem, ar kādiem savulaik Brisele atļāva uzņēmumā ieguldīt nodokļu maksātāju naudu. Satiksmes ministrijā ir pārliecība, ka komisija darījumu akceptēs.