“Igaunijai ir jāatmet jebkādas ilūzijas par nacionālās aviokompānijas iespējām pastāvēt,” trešdien sacīja infrastruktūras ministrs Vladimirs Svets pēc paziņojuma, ka Igaunijas nacionālā aviokompānija “Nordica” uzsāk bankrota procedūru. Latvijas lietpratēji aviācijas jautājumos “nra.lv” pauž nožēlu par igauņiem un skepsi par mūsu aviokompānijas izdzīvošanas iespējām. Nav sasniegts neviens no mērķiem
“Igaunijas valstij nav vajadzīga liela firma, kas nepilda savus stratēģiskos mērķus,” skaidro Svets un piebilst, ka “aviācijas centieniem jākoncentrējas uz Tallinas lidostas attīstību”.
Igaunijas nacionālā raidorganizācija “ERR” ziņo, ka, uzstājoties preses konferencē par bankrota tēmu, Svets sacīja, ka, lai gan “Nordica” izvirzītie mērķi dibināšanas laikā bija kļūt par ienesīgu aviokompāniju, kas lido uz un no Tallinas, "galu galā līdz pat šai dienai “Nordica” nav sasniegusi nevienu no šiem mērķiem". "Es ceru, ka nākamās valdības nekoķetēs ar domu mēģināt vēlreiz," piebilda Svets. "Valdības mērķis ir bijis skaidrs - nekādus papildu līdzekļus “Nordica” neiepludināsim. Nebija citas izvēles, kā pasludināt “Nordica” bankrotu," piebilda Svets. Valsts “Nordica” deviņos pastāvēšanas gados kopumā bija ieguldījusi aptuveni 70 miljonus eiro. Svets uzsvēra, ka nesenie centieni privatizēt “Nordica” tobrīd bija pareizs
lēmums. Tomēr aviokompānijas finansiālā situācija tās iepriekšējās vadības laikā bija sarežģīta, lai to pārdotu, viņš piebilda. Viņš teica: "Vienā brīdī “Nordica” bija iespēja privatizēt. Diemžēl “Nordica” galvenais līgums - augsta līmeņa SAS līgums, kas šoruden negaidīti tika lauzts - bija strukturēts tā, ka tas atstāja maz iespēju “Nordica” potenciālajiem investoriem." Lēmums par privatizāciju tika pieņemts laikā, kad ekonomikas un infrastruktūras ministrs bija pašreizējais premjerministrs Kristens Mihals.
Preses konferencē piedalījās arī Klimata ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Sanders Salmu, kurš sacīja, ka valsts sākotnēji ieguldīja 40,2 miljonus eiro, lai uzsāktu aviokompānijas darbību. Pēc tam valsts sniedza palīdzību 22 miljonu eiro apmērā, kā arī 8 miljonus eiro kredītā pandēmijas laikā, izmantojot 7,5 miljonus eiro. Kopējais atbalsts bija 70 miljoni eiro bez papildu subsīdijām. Visi apgalvojumi, ka tas tika subsidēts arī vēlāk, ir nepatiesi, piebilda Salmu. Salmu norādīja, ka kopš 2019. gada, kad “Nordica” pārtrauca lidojumus no Tallinas, tā nav sasniegusi savus mērķus. Privatizācijas pasākumu gaitā interesi izrādīja deviņi uzņēmumi, no kuriem trīs izteica sākotnējos nesaistošos piedāvājumus. Divi potenciālie pircēji interesējās par visu Igaunijas aviācijas grupu (“Nordica”, “Xfly” un “Transpordi Varahaldus” kopā), bet viens koncentrējās tikai uz “Nordica”. Pārdos lidmašīnas, lai segtu zaudējumus
Viens pretendents piedāvāja pārņemt uzņēmumu bez maksas, savukārt Vācijas firma piedāvāja 27 miljonus eiro “Nordica” un “Transpordi Varahaldus” kopā. Tomēr valsts noraidīja šo pēdējo piedāvājumu, jo bija bažas par neatklātiem finansējuma saņēmējiem un finansējuma avotiem.
Pēc Sveta domām, vienīgā pareizā stratēģija ir atbalstīt un attīstīt Tallinas lidostu, kuras mātes uzņēmums pārvalda arī dažas Igaunijas reģionālās lidostas. Viņš norādīja, ka, ja no aviācijas sektora Igaunijā vēl ir iegūstami kādi ieņēmumi, tie jāvirza uz lidostu. Līzingā iegādātās “Transpordi Varahaldus” lidmašīnas tiks pārdotas saistību segšanai un zaudējumu minimizēšanai, pēc kā uzņēmums beigs pastāvēt kā valstij piederošs uzņēmums. Larss Tīsens pārdomā un negrib pirkt igauņu aviokompāniju
Valstij piederošā aviokompānija “Nordica” gatavojas slēgšanai un iesniegt bankrota pieteikumu pēc investora Larsa Tīsena atteikšanās no darījuma šīs nedēļas sākumā, trešdien apstiprināja uzņēmums. Dāņu uzņēmējs Larss Tīsens ir Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” mazākuma akcionārs. Igaunijas Republikai pieder “Nordic Aviation Group” un tās meitasuzņēmums “Xfly”, kas 2019. gadā pārtrauca darbību ar nosaukumu “Nordica” un kopš tā laika ir koncentrējies uz ārpakalpojumiem, tostarp lidmašīnu nomu ar apkalpi. Uzņēmums tika dibināts 2015. gada 8. novembrī - tajā pašā dienā, kad tika likvidēts iepriekšējais nacionālais pārvadātājs “Estonian Air”. “Estonian Air” bija pārkāpusi Eiropas Komisijas noteikumus par valsts atbalstu, kas nozīmētu, ka aviokompānijai būtu jāatmaksā vairāk nekā 85 miljoni eiro. Tā vietā tā tika likvidēta.
Sāpīgais stāsts par Igaunijas nacionālo aviokompāniju neviļus liek paraudzīties uz Latvijas “airBaltic”, kas arī ir nacionālā aviokompānija un kur saskatāmas daudzas līdzības. Vai “airBaltic” nedraud tas pats?
“Nordica” gan ir daudz mazāks uzņēmums nekā “airBaltic” - tam ir nesenāka vēsture, mazāks apgrozījums un pārvadāto pasažieru skaits, tas lido uz 17 galamērķiem, kamēr “airBaltica” uz vairāk nekā 70. Valsts ieguldījumi uzņēmumā “Nordica” ir bijuši 70 miljoni deviņos gados, kamēr aviokompānijā “airBaltic” 29 gados Latvijas valsts ir iepumpējusi 526 miljonus eiro.
“airBaltic” pašlaik meklē investoru. Sarunu saturs un pat pats investora nosaukums tiek turēts visstingrākajā slepenībā. Ir tikai baumas, ka tas esot Vācijas megauzņēmums “Lufthansa”.
Pirmo pusgadu “airBaltic” noslēdza ar gandrīz 90 miljoniem eiro zaudējumu.
Ekonomikas eksperts, bijušais VAS "Latvijas dzelzceļš" viceprezidents Aivars Strakšas atzīst, ka Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” jau sen būtu beigusi pastāvēšanu, ja nebūtu regulāri dabūjusi “piešprices”. ““airBaltic” finanšu problēmas nesākās ar kovidu, bet jau daudz agrāk. Igaunija vai nu negribēja, vai nevarēja uzturēt savu aviokompāniju, līdz ar to tai ir beigas. “Nordica” bija maza kompānija, ja salīdzina ar “airBaltic”. Acīmredzot nav nekas labs, ja valsts nodarbojas ar aviācijas biznesu. Jo, piemēram, Mārupes novadā bazētā “SmartLynx Airlines” nekādu valsts atbalstu nav saņēmusi, paši ir situšies un ņēmušies un tagad ir tikpat liela kā “airBaltica”. Tiesa gan, strādā citā tirgus segmentā, kurā tagad arī “airBaltic” mēģina tikt iekšā.
Problēma nav tajā apstāklī, ka teorētiski valsts nevarētu pārvaldīt uzņēmumu - teorētiski jau varētu. Taču, ja skatāmies uz “airBaltic” padomes locekļiem, kuriem vajadzētu pārstāvēt Latvijas valsti uzņēmumā... Viņiem nebija kompetences. Ir ielikti cilvēki, kuriem nav pieredzes uzņēmumu vadīšanā, nav zināšanu aviācijā, un nav domājams, ka viņi kompānijas vadītāju Martinu Gausu kaut kā vadīs. Gauss “gana” gan padomi, gan valdi. Nav būtībā cilvēku, kas ar to nodarbotos un kas var pārvaldīt,” konstatē A. Strakšas.
Eksperts, bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss saka: “Skumji, ka igauņu aviokompānija bankrotē, bet neko darīt - neatrada investoru, bet valsts ir atteikusies uzņēmumu atbalstīt.
Tas varbūt ir izdevīgi “airBaltic”, jo, iespējams, varēs veikt vairāk lidojumu no Tallinas, jo niša tukša nepaliek.
Taču, ja skatāmies uz “airBaltic” finanšu rādītājiem, neko iepriecinošu tur neredz - ir zaudējumi.
Valsts atbalsts “airBaltic” vairs nav iespējams - tas ir skaidrs. Ar investora meklējumiem un kotēšanu biržā arī nevedas. Bija runas, ka tas notiks šogad, taču tagad dzirdams, ka it kā rezultāti tiek gaidīti kaut kad nākamā gada vidū. Jautājums ir par naudas plūsmu - vai aviokompānija tik ilgi izturēs, vai “pārziemos”?”
Latvijas satiksmes ministra padomnieks Edgars Klētnieks: “Žēl dzirdēt par kaimiņu aviokompānijas bankrotu, taču "airBaltic" biznesa modelis, mērogs un finanšu situācija ar to nav salīdzināma. Lai gan Latvijas uzņēmums šī gada pirmajos deviņos mēnešos uzrādījis zaudējumus, trešā ceturkšņa rezultāti ir pozitīvi, kā arī pasažieru un lidojumu skaits ir audzis, tāpat kā apgrozījums un ieņēmumi pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas. “airBaltic” joprojām saglabā savu līderpozīciju Tallinas lidostā ar lielāko tirgus daļu (oktobrī 25%, kamēr tuvākajam sekotājam “Ryanair” tie ir 17%) un kopumā visā Baltijā.”
Edgars Klētnieks “nra.lv” apstiprināja, ka sarunas ar stratēģisko investoru turpinās. “Mēs strādājam pie vienošanās ar pēc iespējas izdevīgākiem nosacījumiem valstij,” sacīja satiksmes ministra padomnieks.
