Pabriks: Ar papīriem un dokumentiem dronu nevar notriekt. Sabiedrība grib redzēt rezultātu

© Romāns Kokšarovs/MN

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) mācās no komunikācijas kļūdām nesenā Krievijas militārā drona incidenta laikā, piektdien intervijā Latvijas Radio pauda NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks, pulkvedis Māris Tūtins.

Tūtins arī uzsvēra, ka NBS nevar atklāt visu informāciju par militāristu reaģēšanu uz incidentiem, jo tā būtu "munīcijas pienešana pretiniekam".

Bijušais aizsardzības ministrs, domnīcas "Northern Europe Policy Centre" direktors Artis Pabriks intervijā LTV par drona sāgu sacīja: "Mēs zinām, ka gaisa telpas pārkāpumi būs arvien vairāk, jo karš turpinās. Katrs karš ievieš jaunas nianses un vairs nav runa par tankiem, kā 1940.gadā Rīgas ielās, bet gaisa telpas pārkāpumiem. Tāpēc paralēli grāvju rakšanai, mīnēšanas darbiem, būtu jāparāda sabiedrībai, cik nopietni mēs attiecamies pret dronu draudu novēršanu. Sabiedrību uztrauc tas, ka mēs atrodam ļoti daudz papīrus, dokumentu mapes [kā jārīkojas, būtu jādara], bet mēs ar papīriem un dokumentiem ne to dronu varam nošaut, ne arī Latvijas ekonomiku attīstīt. Mēs gribas rezultātu redzēt."

Jau ziņots, ka 7.septembrī Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā nokrita Krievijas "Shahed" tipa drons. Latvijas Nacionālie bruņotie spēki situāciju monitorējuši, taču netika pieņemts lēmums nedz šo dronu notriekt, nedz pacelt gaisā Latvijā dežurējošos NATO iznīcinātājus, kas izpelnījies daļas sabiedrības kritiku. Kad drons nokrita, deaktivizēta tā kaujas galviņa, kas sākotnēji nebija eksplodējusi.

Pēc notikušā Aizsardzības ministrija sākusi konsultācijas ar sabiedrotajiem, kas pēdējā laikā saskārušies ar līdzīgiem incidentiem. Tāpat tiek iniciētas plašākas konsultācijas, lai kopā ar NATO sabiedrotajiem meklētu kolektīvus risinājumus. Aizsardzības resorā arī sāktas izvērtēšana par atbildīgo personu rīcību incidenta laikā

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.