Apstiprināts pirmais Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. - 2028. gadam

© Unsplash

Valdība pirmdien apstiprināja Latvijas Fiskāli strukturālo plānu (FSP) 2025.-2028.gadam, kurā pausta apņemšanās nodrošināt vispārējās valdības budžeta deficīta pieauguma pārtraukšanu, ievērot valsts finansēto primāro izdevumu maksimālo pieaugumu, un valsts parāda pieauguma ierobežošanu.

Latvija pirmo reizi gatavo Fiskāli strukturālo plānu, informē Finanšu ministrijā (FM). Tā izstrāde izriet no jaunā Eiropas Savienības (ES) tiesiskā regulējuma ekonomikas pārvaldības jomā, kas stājās spēkā pēc perioda, kurā fiskālās disciplīnas noteikumi bija apturēti, ļaujot dalībvalstīm uz deficīta un parāda rēķina sniegt atbalstu Covid-19 pandēmijas un enerģijas krīzes negatīvā efekta mazināšanai.

FSP veido divas daļas - fiskālā, kas nosaka to vispārējās valdības pieļaujamo izdevumu pieaugumu jeb fiskālo trajektoriju, kuru valsts var atļauties, nepārkāpjot jaunos ES fiskālos noteikumus, un strukturālā, kurā tiek norādītas tās investīcijas un reformas, kas risina Latvijai adresētās ES Padomes rekomendācijas Eiropas semestra ietvaros un arī ES kopējās prioritātes.

FSP tiek sniegta informācija arī par papildu nepieciešamajām investīcijām, lai sasniegtu kopējās ES prioritātes. FM atzīmē, ka no izdevumu pieauguma nosacījuma tiek izslēgti procentu maksājumi un finansējums ES fondu projektiem, kā arī tiek ņemti vērā cikliskā bezdarba izdevumi.

Pēc FSP apstiprināšanas ES Padomē, fiskālā trajektorija kļūs valstij saistoša un tā būs jāievēro, nodrošinot atbilstību jaunajiem ES fiskālajiem noteikumiem budžeta sagatavošanā un izpildē. Fiskālā trajektorija tiek noteikta tā, lai gan FSP darbības laikā, gan 10 gadus pēc tā - tātad līdz 2038.gadam, prognozētais vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un parāds - 60% no IKP.

Gan likumprojekts "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam", gan Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2025.gadam ir izstrādāts, ņemot vērā FSP noteikto fiskālo trajektoriju.

FSP un Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2025.gadam, tiks iesniegti Eiropas Komisijā 15.oktobrī. Sešas nedēļas pēc FSP iesniegšanas, Eiropas Komisija sniegs ieteikumus ES Padomei par FSP apstiprināšanu.

Latvija FSP apņemas 2025.gadā ievērot neto valsts finansēto primāro izdevumu maksimālo pieaugumu 5,9% apmērā, 2026.gadā - 3,6% apmērā, 2027.gadā - 3,4% apmērā, bet 2028.gadā - 3,3% apmērā.

FSP ietverto pasākumu kopums nodrošina vispārējās valdības budžeta deficīta pieauguma pārtraukšanu un deficīta pakāpenisku samazināšanu 2025.-2028.gada posmā.

2025.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts paredzēts 2,99% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2026.gadā - 2,75%, 2027.gadā - 2,53%, bet 2028.gadā - 2,23%.

Tāpat FSP teikts, ka vispārējās valdības parāds turpina pieaugt, taču ne pēc Eiropas Komisijas (EK) prognozēm, ne arī pēc Latvijas prognozēm līdz 2038.gadam nepārsniegs 60% no IKP.

FSP teikts, ka Latvijas publiskās investīcijas ir vienas no augstākajām ES. Publiskās investīcijas un reformas labvēlīgi ietekmē pieejamie finanšu resursi no ES fondiem un Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM). No šiem resursiem tiek nodrošināta būtiska daļa no reformām, kas atbilst Latvijai adresētajām rekomendācijām Eiropas Semestra ietvaros, kā arī ES kopējām prioritātēm.

Noslēdzoties krīzes periodam, bet saglabājoties nenoteiktībai augstas inflācijas, deficīta un parāda apstākļos, fiskālā disciplīna atgriežas, skaidro FM. Tiesa tā atgriežas citā veidolā, nekā tas bija pirmskrīzes laikā. Jaunais ES ekonomikas pārvaldības modelis izvirza tādus fiskālās disciplīnas noteikumus, kas nodrošina, ka ilgtermiņā, šobrīd līdz 2038.gadam, valsts parāds ir zem 60% no IKP vai arī ticami samazinās no pašreizējajiem augstajiem līmeņiem, bet deficīts ir zem 3% no IKP.

Valstīm minētie nosacījumi ir jānodrošina līdz 2028.gadam, ievirzot valsti tādā "fiskālā trajektorijā", lai turpmākajos gados, kustoties "pēc inerces", parāds būtu zem 60% no IKP un deficīts zem 3% no IKP. Ar kustību "pēc inerces" saprot nosacījumu, ka no 2029.gada visus turpmākos gadus tiek uzturēts 2028.gada strukturālās primārās bilances līmenis.

Šis rādītājs raksturo stāvokli, kāds tas būtu nemainīgas politikas gadījumā, ar to saprotot nemainīga apjoma publisko pakalpojumu nodrošināšanu ik gadu nemainīgas nodokļu politikas apstākļos. Laika posmā no 2025. līdz 2028.gadam valsts no 2024.gada stāvokļa pakāpeniski ir jāievirza jaunajā "fiskālajā trajektorijā", veicot konsolidāciju, ekspansiju, vai tikai mazliet koriģējot virzienu.

FM atzīmē, ka Latvija ir tuvu nepieciešamai trajektorijai, tāpēc nav nepieciešams veikt konsolidāciju, tomēr nav arī liela pozitīva fiskālā telpa ekspansijai. Latvijas FSP ir par "virziena nelielu koriģēšanu".

Atšķirībā no iepriekšējā ES ekonomikas pārvaldības modeļa, kurā galvenais fiskālais rādītājs bija strukturālā bilance, jaunais ES ekonomikas pārvaldības modelis kā galveno fiskālo rādītāju izvirza izdevumu pieauguma nosacījumu. Izdevumu pieaugums pa gadiem tiek noteikts visam laika periodam no 2025. līdz 2028.gadam vienu reizi ar šo FSP un turpmāk netiek mainīts.

Tas nozīmē, ka atšķirībā no vecā modeļa, kur pieļaujamais izdevumu apmērs tika koriģēts atbilstoši ieņēmumu un ekonomikas izmaiņām, jaunajā modelī ieņēmumu un ekonomikas labāka vai sliktāka attīstība nedod iespēju palielināt izdevumus vai nerada nepieciešamību tos samazināt. Ar šādām izmaiņām tiek nodrošināta fiskālās politikas stabilitāte vidējā termiņā, skaidro FM.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais