Ašeradens aicina noteikt skaidrus kritērijus sabiedriskā transporta tīkla sakārtošanai

© Kaspars Krafts / F64

Sabiedriskā transporta tīkla sakārtošanai nepieciešams noteikt skaidrus kritērijus pasažieru pārvadājumiem, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Sēdē parlamentārieši iepazinās ar Valsts kontroles (VK) revīzijas "Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība dotētajos maršrutos" rezultātiem. Politiķis pateicās VK par veikto revīziju, norādot, ka jautājums par sabiedriskā transporta tīku ir ļoti svarīgas.

"Nav īsti līdz galam skaidrs, kāpēc šis tīkls eksistē. Jā, šķiet, ka autobusiem ir jābūt, bet ir jābūt kritērijiem, kas un kāpēc jāpārvadā. Mēs dzīvojam datu pasaulē, dati ir pieejami. Var visus maršrutus saplānot un saprast, kas ir galvenie funkcionālie jautājumi," aicināja ministrs.

Viņš aicināja vērtēt, kāpēc konkrētais transports ir nepieciešams - nodarbināto pārvadāšanai uz darba vietu, skolēnu nogādāšanai uz skolu un atpakaļ.

Tie ir jautājumi, ar kuriem ir jāstrādā. Mums sistēma strādā pēc kaut kādiem veciem parametriem - uz turieni simts gadus ir gājis autobuss, vēl simts gadus tam ir jāiet, tikai šoreiz vajag lielākus un labākus autobusus," komentēja Ašeradens.

Pēc viņa paustā, rezultātā "uzpumpēta" autobusu kvalitāte, bet daudzos reisos tos izmanto vien daži pasažieri. Savukārt nozare prasa papildu dotācijas.

Ministrs ir pārliecināts, ka nepieciešama radikāla sistēmas maiņa ar skaidriem kritērijiem, kas būtu izmērāmi. Tāpat aktuāls ir jautājums, kā vilcienam kļūt par sabiedriskā transporta mugurkaulu. Tāpat arī privātajiem pārvadātājiem, kas nodrošina pakalpojumus, būtu jāuzņemas finanšu risks, uzskata politiķis.

LETA jau ziņoja, ka VK revīzijā konstatējusi virkni problēmu attiecībā uz darbībām, ko Satiksmes ministrija, Autotransporta direkcija (ATD) un Sabiedriskā transporta padome veic, lai attīstītu sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās nozīmes maršrutos.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja VK pārstāvji, revīzijā secināts, ka atbildīgās institūcijas sabiedriskā transporta maršrutus veido bez vienotas pieejas, neievēro normatīvo regulējumu par valsts garantējamo pakalpojumu apjomu, pilda normatīvajam aktam neatbilstošus lēmumus par maršrutiem, kuros pakalpojumus sniedz bez maksas, kā arī izvirza daļēji pamatotas sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitātes prasības.

Revidenti arī nākuši pie atziņas, ka pašreizējā kārtība neveicina pasažieru pārsēšanos no privātā transporta uz konkurētspējīgu sabiedrisko transportu plānotajā apjomā.

VK revīzijā sniegusi 12 ieteikumus, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumu jomas politikas ieviešanu, ievērojot valstī noteiktos attīstības plānošanas principus, un pamatotu valsts garantētā sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu ikgadēji apstiprināmajā reģionālās nozīmes maršrutu tīklā atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumu maršrutu tīkla un pakalpojumu apjoma veidošanas noteiktajiem principiem.

Tāpat iecerēts, ka līdz ar ieteikumu ieviešanu tiktu nodrošināta normatīvajam aktam atbilstoša un ekonomiski pamatota rīcība ar valsts budžeta līdzekļiem, nosakot sabiedriskā transporta pakalpojumu apjomu, un autobusos un vilcienos tiktu nodrošināta līdzvērtīga kvalitāte un pārkāpumu par kvalitātes prasību neievērošanu skaita mazināšanās.

ATD ir vienotas valsts politikas realizētāja starptautisko pārvadājumu jomā, autotransporta komercpārvadājumu uzņēmējdarbības licencēšanā, kā arī sabiedriskā transporta plānošanā.

Latvijā

Septembrī aptuveni pieci tūkstoši Latvijas iedzīvotāju saņēmuši vēstules no Valsts ieņēmumu dienesta (VID), kurās norādīts, ka apgrozījums viņu banku kontos ievērojami pārsniedz deklarētos ienākumus. Šīs vēstules nedrīkst ignorēt, pretējā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības iekasēt 20% ienākuma nodokļa no starpības starp apgrozījumu un oficiāliem ienākumiem, Latvijas Radio 4 raidījumā “Otkritij razgovor” brīdināja dienesta ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.