Vides ministrs uzdod izvērtēt Karvas HES būvniecības likumību

© f64

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis uzdevis izvērtēt, vai būvatļauja Karvas mazajai hidroelektrostacijai uz Vaidavas upes pagarināta likumīgi un, vai ievērotas visas prasības, atvēlot līdzfinansējumu HES būvniecībai.

2010.gadā Vides ministrijas Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta ietvaros izsludinātā konkursa „Par tehnoloģiju pāreju no fosilās enerģijas uz atjaunojamiem energoresursiem” tika iesniegti 80 pieteikumi, atbalstīti – 47. Lai maksimāli izmantotu finansējumu videi draudzīgu projektu īstenošanai un veicinātu ekonomikas attīstību, komisija projektu pieteikumu atbilstību normatīvo aktu un nolikuma prasībām vērtēja iespējami īsos termiņos, paļaujoties gan uz iesniedzēju godaprātu, gan citu institūciju sagatavoto dokumentu kvalitāti.

Viens no atbalstītajiem bija SIA „Patina” pieteikums „Moderna un videi draudzīga Karvas HES izveide, nodrošinot oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu”. Komisijai neradās šaubas par iesniedzēju plāniem īstenot videi draudzīgu projektu un visu nepieciešamo atļauju saņemšanu. Tādēļ projekta īstenošanai tika piešķirti 350 tūkstošus latu no KPFI līdzekļiem. SIA „Patina” līdz šim gan nav saņēmusi nevienu latu no piešķirtā finansējuma.

Taču, pēc iepazīšanās ar sākotnējo informāciju par projekta realizāciju, R.Vējonis uzdevis veikt papildus pārbaudi, vai līdzfinansējums piešķirts pamatoti un, vai pieteikums atbilst visām konkursa nolikuma un normatīvo aktu prasībām. Ministrs lūdz vērtēt, vai īstenojot projektu, līdzfinansējuma saņēmējs ievēro šī projekta apstiprināšanas nosacījumus, vides aizsardzības prasības un būvniecības normatīvus.

R.Vējonis: „Man ir pārliecība, ka ir iespējams saskaņot dabas aizsardzības prasības un ekonomiskās intereses un to pierāda arī virkne īstenoto projektu. Patlaban galvenais uzdevums ir rast risinājumu, lai neciestu lašveidīgo zivju nārsta vietas un nākotnē šādi apdraudējumi tiktu pamanīti savlaicīgi”.

Ministrs uzskata, ka notikušais ir rūpīgi jāizvērtē, jo, lai arī formāli Vaidavas upe un konkrētais posms nav īpaši aizsargājamā dabas teritorija, var tikt nodarīti neatgriezeniski zaudējumi dabai.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.