"Pēc atskaitēm valstī ir stipri vairāk doktoru, nekā fiziski eksistē," secina Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš. Savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra norāda, ka Latvijā vispār neeksistē zinātņu nozaru saraksts. Kopš 2002. gada ir tikai Latvijas Zinātņu padomes izstrādāts ieteikums, nevis apstiprināts dokuments.
Problēmas ar augstākās izglītības iegūšanu un sistēmas kopējo uzbūvi atklātas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, kurā turpina skatīt grozījumus Augstskolu likumā. Pirms nedēļas asu kritiku izpelnījās komisijas priekšsēdes Inas Druvietes (Vienotība) iesniegtie priekšlikumi par augstskolu senāta lomas mazināšanu. Viņa solīja izstrādāt uzskatāmu modelim funkciju pārdalei, taču nedēļas laikā tā arī nekas nav pavirzījies uz priekšu.
Likumdevēji diskutēja, vai dot kādas priekšrocības konkursā uz budžeta vietām tiem pretendentiem, kuri vēl nav ieguvuši augstāko izglītību, taču, izrādās, Latvijā nav kopēja diplomu reģistra, kas liedz pārbaudīt, vai pretendentam jau nav iegūts kāds diploms. "Situācija ir tāda, ja, piesakoties uz studiju programmu, reflektants nenorāda citu augstskolās iegūtu izglītību, viņam ir vienlīdzīgas iespējas pretendēt uz budžeta vietu, tāpat kā tiem, kas augstskolā stājas pirmo reizi," uz nepilnībām likumdošanā norāda Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības politikas nodaļas juriskonsults Māris Strads.
Deputāti gan atbalstīja priekšlikumu, kas paredz turpmāk pirms stāšanās augstskolā, reflektantus informēt par konkrētu studiju programmu rezultātiem.
J. Vētra uzsvēra nepieciešamību ieviest šādus kritērijus, kas dotu iespēju novērtēt katru studiju programmu un tās rezultātus.
Paredzams, ka plašas debates būs tālākajā grozījumu skatīšanā, kad nonāks pie jautājuma par doktora grādu piešķiršanu radošajās nozarēs, kur teorētiski ir ierobežots, Latvijai pietiekams, doktoru skaits, piemēram, kokļu būvniecībā un spēlēšanā.