NA aicina būtiski palielināt bērnu kopšanas pabalstu

© Dmitrijs Suļžics/MN

Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi virkni priekšlikumu 2025.gada valsts budžetā, par prioritātēm nosakot atbalstu ģimenēm ar bērniem, iekšējās un ārējās drošības stiprināšanu, kā arī ekonomikas konkurētspējas celšanu, aģentūru LETA informēja partijā.

NA frakcijas deputāti rosina palielināt bērna kopšanas pabalstu no esošā 171 eiro uz 528 eiro, tam nākamā gada budžetā rodot 90 miljonus eiro. Tāpat NA rosina atvēlēt teju 8 miljonus eiro vecāku pabalstu izmaksai pilnā apmērā arī tad, ja, pieskatot bērnu, vecāks strādā - šobrīd, strādājot kaut nelielu slodzi, vecāks zaudē pusi no pabalsta. Partija rosina palielināt arī ģimenes valsts pabalstus, tam paredzot vairāk nekā 60 miljonus eiro, kā arī izmaksāt ģimenes valsts pabalstu jau no pirmā dzīves gada.

Tāpat rosināts piešķirt finansējumu grūtnieču atbalstam, tostarp uztura speciālista un fizioterapeita pakalpojumu pieejamībai, kā arī mātes un bērna veselības uzlabošanai, tai skaitā grūtnieču aprūpei pēc dzemdībām, dienas stacionāra pakalpojumiem un paliatīvajai aprūpei bērniem. NA rosina stiprināt mājokļu atbalsta programmu daudzbērnu ģimenēm "Balsts" un atjaunot iepriekšējā apmērā finansējumu sociālajām stipendijām studentiem "Studētgods".

NA līderis Raivis Dzintars uzskata, ka šajā valdībā atbalsts demogrāfijai un ģimenēm ar bērniem nav bijusi pietiekami augsta prioritāte, neredzot mērķtiecīgu atbalstu.

Pēc opozīcijas politiķa vārdiem, līdzekļi rasti pensiju uzkrājumos, taču ģimenes, kurās aug nākotnes nodokļu maksātāji, papildu atbalstu nesaņems. Arī izmaiņas nodokļu aprēķināšanā nav taisnīgas pret ģimenēm, kurās ir apgādājamie, uzskata NA deputāts.

Šī valdība par budžeta galveno prioritāti nosaukusi drošību, un ieguldījumi tajā ir neapšaubāmi svarīgi, taču tā kļuvusi par sava veida brīvbiļeti valdībai neatbildēt par citām vitāli svarīgām vajadzībām, un demogrāfija ir viena no tām, pauž Dzintars.

Tāpat NA deputāti iesnieguši priekšlikumu, "lai padarītu pensiju sistēmu taisnīgāku". Ņemot vērā, ka valdība lēmusi 1% no pensiju 2.līmeņa iemaksām pārnest uz 1.līmeni, NA rosina paplašināt iespējas iedzīvotājiem pašiem veidot uzkrājumus 3.pensiju līmenī un palielināt slieksni, par ko iedzīvotāji var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu - no esošajiem 4000 eiro uz 10 000 eiro. Tāpat partija rosina atcelt finanšu krīzes laikā noteikto, ka piemaksu par darba stāžu līdz 1996.gadam piešķir atkarībā no pensionēšanās gada. NA rosina rast līdzekļus, lai vienādotu nosacījumus pensiju piemaksām personām ar invaliditāti, kā arī atcelt finanšu krīzes laikā noteiktos ierobežojumus pensiju indeksācijai, kas diskriminē personas, kas veikušas lielākas sociālās iemaksas.

NA deputāti rosina piešķirt papildu līdzekļus valsts drošībai - aizsardzības stiprināšanai, kritisko pakalpojumu un migrācijas un patvēruma plūsmu efektīvai pārvaldībai, ieroču iegādei, iekšlietu nozares darbinieku algu pielīdzināšanai aizsardzības nozarē strādājošo atalgojumam, kā arī amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm kompensācijām. Tāpat partija mudina atvēlēt līdzekļus Jaunsardzes kustības stiprināšanai un Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju savienībai.

Ekonomikas konkurētspējas celšanai NA rosina piešķirt finansējumu Inovāciju fondam iepriekšējā apmērā - 4 miljonus eiro, kā arī piešķirt 80 miljonus eiro finanšu instrumentiem investīciju projektiem un rast vairāk nekā 8 miljonus eiro dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā, lai tiktu turpināti tehnoloģiski un pētnieciski projekti. Tāpat partija piedāvā padarīt konkurētspējīgāku mikrouzņēmuma nodokļa likmi un samazināt to uz 18%, kā arī noteikt samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi ēdināšanai 12% apmērā uz trim gadiem. NA rosina ieviest virspeļņas nodokli ne vien komercbankām, bet arī nebanku jeb ātro kredītu izsniedzējiem, kā arī veikalu ķēdēm, apliekot ar nodokli nesamērīgo produktu uzcenojumu, tā rodot papildu līdzekļus valsts budžetā. Partija arī atkārtoti aktualizē ierosinājumu ieviest kara nodokli, kas skartu uzņēmumus, kas importē Krievijas preces uz Latviju.

NA rosina piešķirt līdzekļus arī dažādām kultūras nozares vajadzībām. Dziesmu svētku kolektīvu vadītāju atalgojumam partija rosina novirzīt 1,2 miljonus eiro, savukārt profesionālo mākslas kolektīvu atalgojuma palielināšanai aicināts rast 1,7 miljonus eiro, bet kultūras programmai skolēniem "Latvijas skolas soma" - nepilnus divus miljonus eiro. Valsts akreditēto privāto muzeju darbībai, tostarp Imanta Ziedoņa muzejam un Vilhelma Purvīša mājām-muzejam partija rosina piešķirt nepilnu miljonu eiro. Tāpat rosināts piešķirt mērķdotāciju 250 000 eiro apmērā Lestenes muzeja būvniecības pabeigšanai, savukārt sakrālā mantojuma programmai NA rosina novirzīt 500 000 eiro. Tāpat deputāti aicina rast finansējumu, lai pilnvērtīgi īstenotu atbalsta programmu ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.

NA iesniegusi priekšlikumu arī citās nozarēs - izglītībai, tostarp pedagogu darba samaksai, veselības pakalpojumu pieejamībai, valsts autoceļu sakārtošanai un "Rail Baltica" būvniecībai, reemigrācijas veicināšanai un citām vajadzībām.

Kā ziņots, Saeima pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus. Nākamā gada valsts budžeta projektam iesniegti vairāk nekā 360 priekšlikumi, kurus nākamnedēļ plānots sākt skatīt atbildīgajā komisijā. Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais