Ar bijušajiem "saskaņiešiem" priekšgalā nodibināta reģionālā partija "Sarauj, Latgale!"

© MN

Sestdien Daugavpils Universitātē, klātesot ap 270 cilvēkiem, nodibināta reģionālā partija "Sarauj, Latgale!", kuras valdē ievēlēts pašreizējais Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš, no Balvu un Rēzeknes puses nākošais Rīgas domes deputāts, bijušais "Saskaņas" līdzpriekšsēdētājs Andris Morozovs un sabiedriskā aktīviste Anna Nariškina, kura 2021.gada pašvaldību vēlēšanās startēja no "Saskaņas" saraksta.

Balsošanā piedalījās 230 cilvēki, un par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Elksniņš.

Partijas valde būs izpildinstitūcija, bet tās augstākā lēmējinstitūcija starp kongresiem būs partijas dome. Par "Sarauj, Latgale!" domes priekšsēdētāju ievēlēta no "Mūsu partijas" Daugavpils domē iekļuvusī Daugavpils Latviešu biedrības vadītāja Līvija Jankovska. "Sarauj, Latgale!" domē darbosies Daugavpils domē no "Saskaņas" ievēlētie deputāti Valērijs Kononovs, Anatolijs Gržibovskis, Viktorija Sporāne-Hudojana, Dmitrijs Valainis un Nataļja Kožanova, kā arī bijušais Daugavpils mērs Igors Prelatovs ("Mūsu partija") un Augšdaugavas novada domes deputāts Deniss Sarafaņuks (S).

Jaunievēlētais partijas līderis Elksniņš, uzrunājot klātesošos, sacīja, ka gandrīz visas vecās partijas vairs neieklausās savā tautā. "No Olimpa augstumiem grūti saskatīt, kas notiek mazo dzīvoklīšu virtuvēs vecajos sērijveida daudzdzīvokļu namos. Varenība traucē sadzirdēt pūļa neapmierināto kurnēšanu," izteicās Elksniņš.

Starp iemesliem, kāpēc nepieciešams dibināt jaunu partiju, Elksniņš minēja ģeopolitiskos satricinājumus, nepārtrauktu ekonomikas lejupslīdi, pieaugošu sociālo nevienlīdzību, normālas komunikācijas trūkumu starp tautu un varu.

No politiķa teiktā bija noprotams, ka viņš neizslēdz "Sarauj, Latgale!" pārtapšanu no reģionālas par nacionāla mēroga partiju.

Daugavpils mērs atzina, ka nevaram ietekmēt globālos politiskos procesus, taču varam mainīt attieksmi pret tiem, koncentrējoties uz savas valsts, sava reģiona un iedzīvotāju interesēm. "Mēs varam un mums ir maksimāli jāizmanto viss, kas ir mūsu valsts rīcībā, lai mēs nebūtu pilnīgi atkarīgi no ārējiem lēmumiem," mudināja Elksniņš.

"Mēs nevarēsim apturēt ekonomikas lejupslīdi, bet mēs noteikti varam to palēnināt. Mēs varam un mums ir objektīvi jāizvērtē savas valsts iespējas, ņemot vērā gan ekonomikas stāvokli, kas šobrīd bez ārējiem ieguldījumiem ir rīcībnespējīga, gan spējas pašiem aizstāvēt savu zemi, gaidot, kamēr kolektīvās drošības lēnais spararats uzsāks kustību, un mūsu ģeogrāfisko atrašanās vietu, proti, Eiropas Savienības un NATO pierobežas reģiona statusu," sacīja politiķis.

Tomēr kā vissvarīgāko lietu, kas esot pilnībā jāpārdomā un jārada no jauna, viņš nosauca komunikāciju. Daugavpils mērs apgalvoja, ka tradicionālie masu mediji jau sen ir piekāpušies sociālajiem tīkliem, zaudējot cīņā par ietekmi. Viņš pauda satraukumu par to, cik greizs skatījums uz lietām ir sociālo tīklu "brubuļos" iegrimušiem cilvēkiem, kuri nespēj pieņemt citādu viedokli un tic tikai vienai "patiesībai".

"Tu vari būt labs saimnieks, bet "burbuli" neinteresē tavi sasniegumi, un tev tiek piespriesta "sadedzināšana", jo uzdrošinājies nevis sniegt "vienīgo pareizo atbildi", bet gan uzdrošinājies sniegt argumentus. Tu vari būt pieredzējis uzņēmējs un teikt, ka tev ir ekonomikas glābšanas plāns, bet "burbulis" pat neiedziļināsies šajā plānā un "sadedzinās" tevi tikai tāpēc, ka atļāvies runāt par šo plānu, tostarp, krievu valodā. Vari būt populārs politiķis un pārliecinoši argumentēt, ka, tikai saliedējot sabiedrību, Latvijai ir nākotne, bet "burbulis" par nākotni nedomā, tas vispār nedomā, bet dzīvo instinktu vadīts un nesaprotamo vienkārši met ugunī," stāstīja Elksniņš.

Līdz ar to neesot brīnums, ka šādos apstākļos lielākā sabiedrības daļa dod priekšroku turēties pēc iespējas tālāk no "degošajiem ugunskuriem" jeb klusēt un neiesaistīties, neizcelties, bet paciest. Par to liecinot gan "masveida iedzīvotāju aizplūšana no Latvijas, gan ik gadu sarūkošais vēlētāju skaits jebkura līmeņa vēlēšanās, gan kadru trūkums jebkurā Latvijas politiskajā partijā".

Viņš pauda nožēlu par to, ka Latvijā esot izveidojies dēmonisks Daugavpils un visas Latgales tēls, daugavpilieši tiekot saukti gan par separātistiem, gan komunistiem, gan "vatņikiem", nepārtraukti tiekot pārbaudīta viņu lojalitāte valstij un domāšanas virziens. "Mēs esam spiesti atbildēt uz provokatīviem jautājumiem, taisnoties, pret mums izturas augstprātīgi un aplej ar atklātiem meliem," sacīja Elksniņš, piebilstot, ka stereotipus par Latgalei ir izveidojuši "pseido žurnālisti un pašpasludinātie viedokļu līderi".

Politiķis uzskata, ka kādam ir jābūt pirmajam, kas pārrauj pārpratumu un savstarpējo aizdomu apburto loku, un nav jābaidās skaļi un skaidri runāt par patieso lietu stāvokli, nosaucot lietas īstajos vārdos, un Latgale, viņaprāt, spēj kļūt par piemēru citiem un "par vienotas nācijas izveides flagmani visas valsts teritorijā".

Kā ziņots, jaundibināmais politiskais spēks "Sarauj, Latgale!" sevi piesaka kā sociāli konservatīvu Latgales reģiona partiju, apņemoties cīnīties par reģiona interešu aizsardzību un tradīciju saglabāšanu, iedzīvotāju sociālo vienlīdzību, kā arī izturēties ar cieņu pret Latgales kultūras un etnisko daudzveidību, noskaidroja aģentūra LETA.

"Sarauj, Latgale!" programmā teikts, ka politiskā spēka darbības mērķis ir aizstāvēt Latgales reģiona un Latgales iedzīvotāju intereses, uzlabot Latgales iedzīvotāju dzīves kvalitāti un veicināt Latgales sociāli ekonomisko attīstību, tajā skaitā sekmēt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas, kā arī saglabāt kultūras mantojumu un reģiona unikālo identitāti. Partija apņemas nodrošināt pārvaldes caurspīdīgumu, stiprināt reģionālās pašvaldības, veicināt aktīvu dialogu ar valdību un citu reģionu pašvaldībām, kā arī sekmēt ilgtspējīgu Latgales attīstību, ņemot vērā tās ģeogrāfiskās, ekonomiskās un kultūras īpatnības.

Partijas programma sadalīta pa punktiem sešos virzienos: Latgales interešu aizstāvība, ekonomiskā attīstība, sociālā politika, kultūra un identitāte, dialogs ar sabiedrību un sadarbība, kā arī ekoloģiskā ilgtspēja.

Sadaļā "Latgales interešu aizstāvība" iekļauti tādi punkti kā reģiona interešu pārstāvība nacionālajā politikā, Latgales iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošana, projektiem atvēlētā finansējuma apmēra izlīdzināšana ar citiem reģioniem, balstoties uz sociālā taisnīguma principiem un pierobežas reģiona īpašajām vajadzībām, kā arī finansējuma palielināšana infrastruktūras, veselības aprūpes, izglītības un kultūras attīstībai.

Ekonomikas attīstības virzienā jaundibināmā partija definējusi tādus mērķus kā satiksmes infrastruktūras attīstība, dzelzceļa un autotransporta savienojumu uzlabošana, ieskaitot starppilsētu transportu, investīciju piesaiste reģionam, atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tai skaitā vienkāršots nodokļu režīms vietējiem uzņēmējiem, grantu programmu veidošana un attīstība, administratīvā sloga mazināšana, lauksaimniecības attīstība, jaunu darbavietu radīšana un bezdarba mazināšana, programmu izstrāde tūristu piesaistei un atbalsts vietējiem kultūras pasākumiem, tai skaitā Latgales popularizēšanai Latvijā un starptautiskā mērogā.

Sociālajā politikā politiskais spēks cer panākt medicīnas iestāžu tīkla attīstību un saglabāšanu, tajā skaitā klīniskās universitātes tipa slimnīcas izveidi, dienas stacionāru, zobārstniecības kabinetu un sociālās aprūpes centru pieejamības uzlabošanu. Partija centīšoties nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību visiem Latgales iedzīvotājiem, arī attālās lauku teritorijās. Tāpat plānā ir reģiona skolu saglabāšana un attīstība, atbalsts latviešu un latgaliešu valodai, kā arī reģionā dzīvojošo mazākumtautību valodu un kultūras attīstībai. Politiskais spēks kā vienu no mērķiem noteicis arī interešu izglītības centru, iekļaujošo un inovatīvu programmu, kā arī atbalsta nodrošināšanu amatniecības un radošo programmu attīstībai, atbalstu sporta centru, aktīvās atpūtas zonu un profesionālā sporta attīstībai. Savukārt sociālā atbalsta jomā partija apņēmusies saglabāt un paplašināt atbalsta programmu jaunajām ģimenēm, daudzbērnu ģimenēm un sociāli mazaizsargātajiem iedzīvotājiem, kā arī izveidot atbalsta programmu senioriem, paplašināt palīdzības iespējas un veidot brīvā laika centrus vecāka gadagājuma cilvēkiem, palīdzēt maznodrošinātajiem un cilvēkiem, kuri nokļuvuši ārkārtas situācijās.

Kultūra un identitātes jomā partija noteikusi mērķus palielināt finansējumu izglītības un kultūras projektiem, kas paredz latgaliešu valodas saglabāšanu un attīstību, rūpēties par reģiona etniskās daudzveidības un vēsturiskā mantojuma aizsardzību, veicināt harmoniskas attiecības starp dažādām iedzīvotāju grupām, kā arī saglabāt un restaurēt vēstures un kultūras pieminekļus un atbalstīt kultūru festivālus un svētkus, kuri atspoguļo Latgales savdabību. Tāpat arī kā mērķis noteikts Latgales unikālās kultūras popularizēšana nacionālajā un starptautiskajā mērogā.

Sadaļā "dialogs ar sabiedrību un sadarbība" iekļauti tādi mērķi kā Latgales interešu aktīva lobēšana Saeimā un Eiropas Savienībā, sadarbība ar citiem reģioniem pieredzes apmaiņai un finansējuma piesaistei, pašvaldību pilnvaru paplašināšana, diskusiju platformu izveidošana, lai atklāti diskutētu ar iedzīvotājiem par reģiona attīstību, pārvaldes caurspīdīguma un atbildības nodrošināšana.

Savukārt ekoloģiskās ilgtspējas jomā jaundibināmā partija kā mērķus izvirzījusi reģiona dabas resursu aizsardzību un saglabāšanu, cīņu pret nelikumīgu mežu izciršanu, ūdenstilpju aizsardzību un ekosistēmu atjaunošanas programmu īstenošanu, ekotūrisma programmu attīstību, atbalstu videi draudzīgām saimniecībām un dabas parku attīstībai.

Partija norāda, ka tās konservatīvisms izpaužas pārliecībā, ka nepieciešams saglabāt gadsimtiem senās un daudzveidīgās reģiona kultūras, valodas un reliģiskās tradīcijas. "Mēs esam pārliecināti, ka tieši spējā cienīt vienam otru un palīdzēt, paņemt labāko no daudziem un apvienoties slēpjas mūsu reģiona galvenais spēks un motivācija virzīties uz priekšu," teikts partijas dibināšanas uzsaukumā.

"Mēs esam pārliecināti, ka, lai mūsu valsts būtu stipra un droša, lai tā varētu plaukt un pastāvēt gadsimtiem ilgi, ir jākoncentrējas uz reģionu attīstību. Vairāk nekā 30 gadus visi ceļi Latvijā veda uz tālo Rīgu, taču mēs esam apņēmušies padarīt šo kustību par divvirzienu un tuvināt galvaspilsētu austrumu robežai," norāda politiskā spēka dibinātāji, aicinot arī citas Latgales pilsētas pievienoties.

Topošā partija apņemas cīnīties par "mūsu valsts iedzīvotāju ienākumu izlīdzināšanu, jo Latvija nevar attīstīties ar atšķirīgiem tempiem" un vēlas "apturēt iedzīvotāju aizplūšanu no Latvijas nomalēm, veidot Latgalē zinātnes un izglītības centrus, kas piesaistīs jauniešus, un nodrošinās normālus apstākļus vietējam biznesam". Politiskā spēka dibinātāji pārliecināti, ka tikai tā var veicināt harmonisku valsts attīstību, kuras iedzīvotāju skaits pieaugs, "nevis samazināsies līdz nullei".

Par partijas pamatprincipiem noteikta reģiona tradīciju saglabāšana, iedzīvotāju sociālā vienlīdzība, reģiona interešu aizsardzība, ņemot vērā reģiona pierobežas statusu, kā arī cieņa pret Latgales kultūras un etnisko daudzveidību.

Latvijā

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja Jura Lazdiņa ierosinājums slēgt lielveikalus svētdienās ir pārsteidzīgs un nepamatots, aģentūrai LETA viedokli pauda tirdzniecības centra "Domina Shopping" direktore Dina Bunce.