Jau trešo gadu pēc kārtas Latvijai neizdevās iekļūt Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā. Latvijas Televīzija (LTV) neslēpj, ka viena no problēmām ir īsais sagatavošanās laiks.
Eirovīzijas nacionālās atlases projekta vadītāja Zita Kaminska atzīst – līdzšinējā prakse ir tāda, ka tikai februāra beigās uzzinām, kas pārstāvēs valsti starptautiskajā konkursā, taču jau līdz februāra vidum ir jābūt precīzai koncepcijai, izstrādātam plānam, kas uzstāsies uz skatuves, kādi priekšmeti būs nepieciešami, kāds būs vizuālais noformējums vai specefekti.
Saistībā par Musiqq palikšanu 17. no 19 vietām pusfinālā Latvijā notiek «matu skaldīšana», ir pārliecināta Z. Kaminska. Viņa organizatoriem uzrakstīja petīciju par slikto apskaņošanu Diseldorfas arēnā, pēc kuras problēmas tika novērstas. «Latvijas delegācijā ir tikai viens cilvēks, kas ir atbildīgs par visām norisēm, bet būtu nepieciešams producents, kas skatītos, kādas ir gaismas, skaņa, noformējums. Man pašai uz vietas šķita, ka ar gaismām viss bija labi, taču es pildīju arī visus citus iespējamos pienākumus. Visnepareizākais tagad būtu meklēt vainīgos. Domāju, ka vajadzētu izvērtēt, ko mēs varam mainīt vietējā atlases kārtībā, piemēram, divas nedēļas vai mēnesi agrāk noskaidrotu uzvarētāju un atbilstoši sagatavotos,» stāsta Z. Kaminska. Azerbaidžāna jau otro gadu investē milzu līdzekļus dziesmas popularizēšanā. Šogad tie bija divi miljoni eiro, kamēr LTV bija atvēlēti nieka 1000 latu klipa uzņemšanai. Pērn Azerbaidžanas vietējie uzvarētāji izveidoja interneta mājaslapu ar vairāk nekā desmit valodās, arī latviešu, tulkotu saturu.
Z. Kaminska arī paskaidro, kāpēc notikusi konkursa komentētāju maiņa Latvijas Televīzijā, nomainot ilggadējo komentētāju Kārli Streipu ar Valteru Frīdenbergu un Kārli Būmeistaru. Eiropas Raidorganizāciju apvienība (EBU) paredz, ka Eirovīzijā komentētāji nedrīkst izmantot nekādus politiskos lozungus, dot mājienus vai ietekmēt skatītājus, bet EBU ir konstatējusi dažu valstu televīzijās šādus gadījumus un piemērojusi soda naudas. Tāpēc LTV vadība norāda, ka šis bija pirmais gads, kad dziesmu konkursa pusfināla komentēšanu uzticēja mūziķim Valteram Frīdenbergam, bet finālu viņš komentēja kopā ar otru mūziķi Kārli Būmeistaru (Kažu).
Zita Kaminska Neatkarīgajai uzsver, ka K. Streips ir politiskais komentētājs, un tieši šā iemesla dēļ tas atstāj iespaidu arī uz konkursa komentēšanu. «Mums taču arī nepatiktu, ja kāds izteiktos par Latvijas dalībniekiem ne tā, kā mēs gribētu.
LTV saņēma skatītāju sūdzības, un, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, kas varētu nākt no EBU, LTV 1. kanāla direktore Baiba Šmite pieņēma lēmumu šogad uzticēt Eirovīzijas komentēšanu mūziķiem, kuri savulaik ir piedalījušies Eirovīzijā, pārzina angļu valodu un spēj komentēt,» saka Z. Kaminska.
Arī LTV ģenerāldirektors Edgars Kots norāda, ka lēmumu ir pieņēmusi kanāla vadība. «LTV 1 vadība uzskatīja, ka nepieciešams ko mainīt, radīt jaunus konkurentus. Sākotnēji, kad LTV sāka translēt Eirovīzijas pārraides, tā [komentēšana] bija ekskluzīva lieta, jo angļu valoda vēl nebija tik populāra. Tagad tā vairs nav problēma,» ir pārliecināts E. Kots.
Viņš neizslēdz iespēju, ja nomainītos kanāla vai LTV vadība, K. Streips varētu atgriezties.
«Kārlis ir audzis ASV, un eirodziesma kā vecā kontinenta fenomens viņam bija svešs pasākums, tāpat kā lielajam vairumam tautiešu Latvijā. Viņš nav audzis kopā ar eirodziesmu (kā to piedzīvojuši viņa vienaudži vecajā pasaulē), un tāpēc Kārlis bieži neizprot, kas un kāpēc viss notiek tieši tā, kā notiek,» savus uzskatus portālā sandraveinberga.lv pauž mediju eksperte Sandra Veinberga. Viņa arī norāda, ka iepriekšējos gadus K. Streips izmantoja ironiju un nihilistiska rakstura subjektīvus vērtējumus. «Saprotams, ka Latvijā ir samērā daudz cilvēku, kam patīk, ja eirošlāgeri apliek, apņirdz un ierīvē zemē. Apzviegšana ir daudzu Latvijas skatītāju pati iemīļotākā nodarbošanās. Diemžēl. Kārlis Streips iemācīja zviegt un izsmiet eirošlāgeri arī pārējiem. Zviedzējiem šogad pietrūkst ierastās toņkārtas, jo Kārļa šogad nebija,» komentē S. Veinberga.