Noslēgumam tuvojas infrastruktūras izbūves darbi Latvijas-Baltkrievijas robežas sauszemes posmos

© Mārtiņš Zilgalvis

Infrastruktūras izbūves darbi Latvijas-Baltkrievijas robežas sauszemes posmos gar žogu tuvojas noslēgumam.

Otrdien valdība pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par progresu pastāvīgās infrastruktūras izbūvē uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju un un Krieviju. Tajā atspoguļota situācija 2024.gada 1.novembrī, kā arī sniegts pārskats par robežas infrastruktūras izbūvei piešķirtā finansējuma apguvi.

Patlaban uz Baltkrievijas robežas izbūvētās vieglo transportlīdzekļu patruļtakas un laipas tiek secīgi pieņemtas ekspluatācijā. No 119 kilometriem patruļtaku patlaban pilns ceļš izbūvēts 85,96 kilometru garumā, bet ceļa klātne nodrošināta 112,80 kilometru garumā. Savukārt laipu patruļtakas izbūvētas 22,93 kilometru garumā no plānotajiem 27,13 kilometriem, bet pontonu patruļtakas pilnībā pabeigtas 1,75 kilometru garumā.

Infrastruktūras izbūves darbus gar žogu robežas sauszemes posmos pamatā plānots pabeigt līdz gada beigām, izņemot nelielu posmu 510 metru garumā, kur ir paredzēta laipu izbūve purvainā zonā.

Vienlaikus Daugavas posmā, kur nav paredzēts robežas žogs, atbilstoši plānam noslēgusies sešu novērošanas torņu un to pievedceļu izbūve. Šie risinājumi būtiski uzlabo robežsargu darbu, ļaujot piekļūt un kontrolēt robežas zonu.

Tāpat turpinās robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūve divās būvdarbu kārtās, kur nav paredzēts žogs.

Minētajā Daugavas posmā, kur jau izbūvēti seši novērošanas torņi un to pievedceļi, vēl plānota patruļtakas izbūve 16,7 kilometru garumā un pieci tilti, lai nodrošinātu robežsargu kustību pāri upītēm, strautiem un gravām.

Savukārt posmā ap Riču ezeru šobrīd saskaņoti būvprojekti rokādes ceļiem, ko plānots izbūvēt nākamajā periodā. Tie ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu un efektīvi reaģēt uz iespējamajiem pārkāpumiem - neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā.

Kā iepriekš ziņots, žoga izbūves darbi 145 kilometru garumā uz Latvijas-Baltkrievijas robežas noslēdzās šogad jūlijā - 2023.gadā žogs tika izbūvēts sauszemes posmos kopumā 112 kilometru garumā, bet šogad tika pabeigta žoga izbūve atlikušajā posmā gar publiskajiem ūdeņiem.

Vienlaikus VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā aktīvi turpinās darbi uz Latvijas-Krievijas robežas, kur žogs šobrīd izbūvēts aptuveni 86% no kopējā robežas garuma jeb 283 kilometru garumā. Atlicis izbūvēt aptuveni 33 kilometrus žoga, tostarp nepilnus piecus kilometrus plānots izbūvēt vēl šogad, savukārt 28 kilometri žoga īpaši sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās saskaņā ar plānoto un valdībā noteikto tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.

VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) deleģēts organizēt viedās infrastruktūras izbūvi uz ārējās sauszemes robežas. Visas sauszemes robežas aprīkošanu ar tehnoloģisko infrastruktūru paredzēts līdz 2026.gada beigām.

Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve uz valsts ārējās sauszemes robežas ir paredzēta vairākās kārtās, tajā skaitā gan uz Latvijas-Baltkrievijas, gan uz Latvijas-Krievijas robežas.

Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei uz Latvijas-Baltkrievijas robežas ir piešķirts finansējums 96 miljonu eiro apmērā, tostarp 72 miljoni eiro ES fonda finansējums un 24 miljoni eiro nacionālais līdzfinansējums.

Projektā plānota tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve 173 kilometri garumā, aprīkojot visu Latvijas-Baltkrievijas sauszemes robežu.

Tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves nodrošināšanai iepriekšējā periodā ir organizētas iepirkuma procedūras un noslēgti projektēšanas un būvniecības līgumi. To ietvaros šobrīd intensīvi notiekot projektēšanas darbi, kā arī vienā darbu daļā uzsākti būvdarbi.

Savukārt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei uz Latvijas-Krievijas robežas ar valdības iepriekš pieņemtajiem lēmumiem ir atbalstīta valsts budžeta līdzekļu piešķiršana 2024.-2026.gadam 36,2 mi;jonu eiro apmērā, kas ļaus nodrošināt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi pirmajās divās kārtās.

Latvijā

Ikkatrs latvietis kaut reizi mūžā ir pagaršojis dzērienu "Veselība". Tomēr tagad vai nu jālūko pēc jauna šī dzēriena nosaukuma, vai to jāpārstāj ražot. Aptuveni tāda situācija ir ar populāro dzērienu "Veselība." Vairāk šo situāciju TV24 raidījumā "STOPkadri" skaidro Armands Puče.

Svarīgākais