Iecerēts panākt, ka 2027. gadā kopējā sabiedriskā medija sasniegtā auditorija nedēļā pieaugtu līdz 80% no Latvijas iedzīvotājiem pretstatā 73% 2024. gadā, liecina Kultūras ministrijas (KM) informatīvais ziņojums, kas iesniegts saskaņošanai Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.
Līdztekus ziņojumā kā mērķis norādīts, ka kopējā uzticēšanās sabiedriskajam medijam ir jāpalielina līdz 55% pretstatā 49% 2024. gadā.
Informatīvajā ziņojumā atzīmēts, ka būtisks mērķis ir sasniegt lielāku bērnu, pusaudžu un jauniešu auditoriju. Jau vienotā medija pirmajā darbības gadā - 2025. gadā - kopējam jauniešu sasniedzamības rādītājam ikgadējā sabiedriskā labuma aptaujā ir jāsasniedz 73% pretstatā 64% 2024. gadā, atzīmēts ziņojumā.
Ziņojumā uzsvērts, ka, ieguldot lielākus līdzekļus digitālā satura attīstībā, jānostiprina interneta portāla "Lsm.lv" kā vienotā medija galvenās digitālās platformas pozīcijas. 2025. gadā "Lsm.lv" multimediju platformas vidēji nedēļā sasniegtajai auditorijai jābūt 33% no visas mērķauditorijas pretstatā 29% 2024. gadā, atzīmēts ziņojumā.
Tāpat ziņojumā pausts, ka līdz ar lielākiem ieguldījumiem darbinieku apmācībā un profesionālajā izaugsmē jāpieaug arī programmu un pakalpojumu kvalitātei. Proti, ziņojumā teikts, ka 2025. gadā ikgadējā sabiedriskā labuma aptaujā kopējam sabiedriskā medija kvalitātes novērtējumam jāpalielinās līdz 55% pretstatā 53% 2024. gadā.
Kā pausts KM informatīvajā ziņojumā, plašākas auditorijas sasniegšana ar daudzveidīgāka satura palīdzību ir galvenais sabiedrisko mediju reformas mērķis, tādēļ 2025. un 2026. gadā esošā finansējuma ietvaros paredzēts attīstīt jaunus satura formātus, galveno uzsvaru liekot uz digitālā satura apjoma pieaugumu.
Prioritātes būšot attīstīt jaunus žanrus labākai bērnu un jauniešu auditorijas uzrunāšanai, vairāk ziņu un analītiskās žurnālistikas, jauni kultūras un izglītojošā satura formāti, piemēram, TV seriāls, audiodrāma un citi, kā arī paredzēts palielināt reģionālās informācijas apjomu, izveidojot jaunu reģionālo studiju Daugavpilī.
Lielāks finansējums tikšot veltīts neatkarīgo producentu veidotā satura iepirkumiem un seriālu kopproducēšanai, palielinot ieguldījumu Latvijas radošo industriju darbībā, norādīts KM informatīvajā ziņojumā.
2024. gadā no sabiedriskajiem medijiem pamatbudžetā pieejamā finansējuma 45,69 miljonu eiro apmērā satura attīstībai paredzēti 21,13 miljoni eiro. No 2025. gadam Latvijas Sabiedriskajam medijam (LSM) pieejamā finansējuma 49,53 miljonu eiro apmērā satura attīstībai paredzēti 24,2 miljoni eiro. Savukārt no 2026. gadam pieejamā finansējuma 54,53 miljonu eiro apmērā satura attīstībai paredzēti 26,69 miljoni eiro.
Kā vēstīts, pērnā gada aprīļa sākumā tika sākta Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošana, abām valsts kapitālsabiedrībām saplūstot, lai nodibinātu LSM, kurš darbu sāka šā gada 1. janvārī.
Savukārt pērn novembra vidū Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome vienbalsīgi ievēlēja LSM valdi uz pieciem gadiem. Ilggadējā TV3 vadītāja Baiba Zūzena apstiprināta valdes priekšsēdētājas amatā, Ieva Aile apstiprināta valdes locekļa amatā programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos, Inese Tanne - valdes locekļa amatā finanšu pārvaldības jautājumos, Ilze Ogle - valdes locekļa amatā personāla pārvaldības jautājumos, bet Ingemārs Vekteris - valdes locekļa amatā tehnoloģiju pārvaldības jautājumos.