Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē ir veicināt konkurenci, kas panākams gan ar regulējumu, gan zāļu kompensācijas sistēmas paplašināšanu.
Farmācijas tirgū ir viens dominējošais spēlētājs - uzņēmums "Recipe", kuram pieder gan vairums lieltirgotavu, gan aptieku. Cik lielā mērā tas, ka farmācijas nozarē ir viens spēlētājs, kuram ir dominējošā tirgus vara, kropļo situāciju?
Latvijā situācija ar vertikālo integrāciju farmācijā (vienam uzņēmumam pieder gan vairumtirgotavas, gan aptiekas - red.) ir diezgan sena. Par to ir bijuši arī vairāki Konkurences padomes ziņojumi. Protams, ja ir radies šāds monopols, ir pamats zāļu cenu pieaugumam, ko mēs arī novērojam. Dominējošam tirgus dalībniekam ir iespējas diktēt savus noteikumus gan ražotājiem, gan aptiekām, kas nesekmē zāļu cenu mazināšanos un, kā jau minēts, apgrūtina jaunu ražotāju ienākšanu tirgū. Šajā situācijā Veselības ministrija ir lēmusi samazināt atļautos lieltirgotavu un aptieku piecenojumus.
Ja mēs raugāmies uz vidējiem piecenojumiem Eiropā, tad līdz šim mūsu lieltirgotavām atļautie piecenojumi ir bijuši augstāki nekā vidēji Eiropas Savienībā. Latvijā gadiem piecenojumu politikā ir pastāvējusi vēl viena dīvainība - dārgākajiem medikamentiem piecenojums bija nevis fiksēta summa, kā tas ir vairumā valstu, bet gan procenti. Līdz ar to absolūtos skaitļos dārgāko medikamentu grupā lieltirgotavu piecenojums bija ļoti ievērojams. Tādējādi piecenojumu regulēšana ir tas mehānisms, ar kuru valsts var ierobežot zāļu cenu nekontrolētu pieaugumu.
Savukārt ar samazināto piecenojumu aptiekām ir radīta visai sarežģīta situācija, jo jaunais piecenojums ir par mazu, lai aptiekas spētu normāli darboties. Ar samazināto piecenojumu būs ļoti grūti nodrošināt to, ka aptiekas var darboties kā uzņēmumi. Tādēļ valsts kā kompensējošu mehānismu ir noteikusi samaksu par recepti.
Vai šī samaksa par recepti kompensēs piecenojuma samazinājumu, vai tas šobrīd ir lielais nezināmais?
Tas ir lielais nezināmais, lai gan saskaņā ar ministrijas aplēsēm šai samaksai vajadzētu to kompensēt. Man gan pret šādu pieeju ir duāla attieksme, tieši raugoties no uzņēmējdarbības vides viedokļa. Latvijā arī līdz šim ir bijusi vērojama daudz lielāka valsts iejaukšanās uzņēmējdarbībā, nekā tas ir Lietuvā un Igaunijā. To liecina kaut vai tas, ka Latvijā ir par 30% lielāks valsts kapitālsabiedrību skaits nekā kaimiņvalstīs. Arī ieviestā samaksa par recepti ir šāds piemērs, kad valsts rada jaunu birokrātisku sistēmu, kur ierēdņi mikromenedžēs katru recepti katrā aptiekā, jo tai ir noteikts valsts un pacientu līdzmaksājums. Tātad ir radīta jauna birokrātiska sistēma, kurā tiek menedžēti eiro centi (lielajām aptiekām valsts līdzfinansējums par katru recepti ir 75 centi - red.).