Samilst problēmas saistībā ar Krievijā un Baltkrievijā aizturētiem Latvijas pilsoņiem

2024. gadā Ārlietu ministrijā un pārstāvniecībās visā pasaulē tika sniegta palīdzība aizturētajiem kopumā 443 gadījumos, par kuriem saņemta oficiāla ārvalstu iestāžu informācija.

Pērn 13 gadījumi konstatēti Baltkrievijā, bet 18 gadījumi Krievijā. Šī informācija gan ir nepilnīga, jo saskaņā ar Vīnes konvenciju persona var izvēlēties lūgt neinformēt Latviju par to, ka aizturēta.

Līdz šī gada 3. februārim Baltkrievijas puse sniegusi informāciju, ka 13 Latvijas valstspiederīgie izcieš sodu ieslodzījumā Baltkrievijā un apsūdzības ir dažādas, tostarp spiegošana, ekstrēmistiska darbība, krāpšana vai narkotiku aprite.

Atbilstoši Baltkrievijas cilvēktiesību aizsardzības organizācijas "Vjasna" informācijai, Baltkrievijā patlaban par politiskiem motīviem ir apsūdzēti četri Latvijas pilsoņi. Tas nozīmē, ka viņiem starptautiskā Helsinku cilvēktiesību komiteja ir piešķīrusi šādu statusu. Kopumā šāds statuss Baltkrievijā ir 1247 politieslodzītajiem, tostarp arī citu ārvalstu pilsoņiem. Vienlaikus ir skaidrs, ka politisku motīvu dēļ ir ieslodzīts daudz vairāk cilvēku.

Latvijas ieslodzītie pamatā apsūdzēti par režīma kritiku, atbalstu sankcijām, valsts drošības apdraudējumu, cieņas un goda aizskārumu, ja ir izteikta kritika par valsts vadītāju. "Te uzreiz ir atbilde, kāpēc nav iespējams risināt izdošanu un soda izciešanu Latvijā, jo tādā gadījumā Latvijai būs jāliek cilvēki cietumā par šādiem "noziegumiem"," uzsvēra Melbārde.

Nevienu no šiem Baltkrievijā ieslodzītajiem Latvijas valstspiederīgajiem nevar nosaukt par īstu politisko aktīvistu, kas patiešām šajā valstī ieradies kaut kādā veidā apdraudēt režīmu. "Baltkrievija, ja gribēs, jebkuru cilvēku pataisīs par politisko ieslodzīto un atradīs tam iemeslu," uzsvēra Melbārde.

Lai arī Baltkrievija ir Vīnes konvencijas dalībvalsts, informāciju par personas apcietināšanu ĀM saņemot novēloti un bieži vien sākumā neoficiāli no medijiem. Latvijas konsuls Baltkrievijā apmeklējot šos ieslodzītos, taču šie apmeklējumi tiek uzraudzīti un saruna drīkstot būt tikai krievu valodā. Konsuls varot vizuāli novērtēt personas stāvokli, bet iespēja sniegt personai kādu informāciju ir ierobežota. Tāpat konsuls tiesas sēdēs piedalīties nedrīkst, jo varas iestādes aizbildinoties, ka tiesas sēdes ir slēgtas.

Lai nākotnē novērstu Latvijas valstspiederīgo aizturēšanu, svarīgs ir preventīvais darbs, un ĀM ļoti aktīvi aicinot sabiedrību nedoties uz Baltkrieviju un Krieviju, informējot par to, ka Latvijai ir ierobežotas iespējas sniegt tiesisko palīdzību šajās kaimiņvalstīs.

Vienlaikus redzams, ka Baltkrievijas vienpusēji pasludinātais bezvīzu režīms veicina diezgan intensīvu Latvijas iedzīvotāju plūsmu uz Baltkrieviju, norādīja Melbārde. Pērn, izmantojot bezvīzu režīmu, Latvijas-Baltkrievijas robežu šķērsojuši 56 963 Latvijas pilsoņi un 17 399 Latvijas nepilsoņi. Pamatā Latvijas valstspiederīgie devušies uz kaimiņvalsti radniecīgu saišu dēļ. Tāpat ļaudis turp dodas iepirkties, apmeklēt zobārstu, populāras ir plastiskās operācijas, sanatorijas un SPA.

"Politiski varētu likt galdā un apspriest, kādā veidā ierobežot nākotnē šo tūrismu uz Baltkrieviju un Krieviju. Tā vietā atstāt tikai izņēmuma gadījumus, kas galvenokārt būtu saistīti ar radiniekiem, tuvinieku nāvi vai smagām slimībām. Bet tā ir politiska diskusija, kā reaģēt uz šo, varētu teikt, bezatbildīgo attieksmi," uzsvēra Melbārde.

Jau ziņots, ka, neraugoties uz Latvijas iestāžu regulāriem aicinājumiem iedzīvotājiem neceļot uz Krieviju, pērn salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu braucienu skaits uz agresorvalsti ir gandrīz dubultojies, secināts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Dienests uzsver, ka viens no Krievijas specdienestu prioritārajiem vervēšanas mērķiem joprojām ir personas ar piekļuvi aizsargājamai informācijai. VDD konstatējis, ka daļa Latvijas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu arvien nepietiekami novērtē augstos riskus, ko rada kontakti ar ārvalstniekiem, sevišķi uzturoties Krievijā vai tās sabiedrotajās valstīs.

Kā ērtus vervēšanas mērķus paši sevi Krievijas specdienestiem pasniedza Latvijas valstspiederīgie, kuri apmeklēja Krieviju, vērtē VDD. Neraugoties uz VDD un Ārlietu ministrijas atkārtotiem aicinājumiem uz Krieviju neceļot, katru mēnesi vidēji teju 2000 Latvijas iedzīvotāju devušies braucienos uz Krieviju. 2023. gadā ik mēnesi tika fiksēti vidēji 1000 Latvijas iedzīvotāju ceļošanas gadījumi uz Krieviju.

Šie Latvijas valstspiederīgie pakļāva sevi augstiem izlūkošanas un vervēšanas riskiem.

Ceļotāju uz Krieviju skaita pieaugums lielā mērā skaidrojams ar Krievijas izvērstā kara ieilgšanu, proti, Latvijas valstspiederīgie, kuriem agresorvalstī dzīvo radinieki, pieder īpašums vai jākārto formalitātes, vairs ilgāk nav varējuši vai nav vēlējušies braucienus uz Krieviju atlikt, secināts pārskatā. Turklāt daļā sabiedrības vērojams pieradums pie kara Ukrainā un modrības zudums attiecībā uz Krievijas radītajiem riskiem.

VDD pārskatā vērsis uzmanību, ka Krievijas specdienesti agresīvi izmanto iespēju vervēt ārvalstniekus savā teritorijā, kur tie bauda plašu rīcības brīvību un var neraizēties par rietumvalstu pretizlūkošanas dienestu potenciālu iejaukšanos.

Latvijas iedzīvotāju regulārie braucieni uz Baltkrieviju, neraugoties uz VDD un Ārlietu ministrijas brīdinājumiem, nodrošinājuši Baltkrievijas specdienestiem plašu personu loku izlūkziņu iegūšanai un vervēšanai. Pērn Latvijas atbildīgie dienesti ik mēnesi vidēji fiksēja tuvu 5000 Latvijas iedzīvotāju ceļošanas gadījumu uz Baltkrieviju. Apmeklējumu skaitu veicināja Baltkrievijas ieviestais bezvīzu režīms.