Baltijas valstu kopuzņēmumam AS "RB Rail" un par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanu Latvijā atbildīgajai SIA "Eiropas dzelzceļa līnijai" (EDzL) jāsamazina adimnistratīvie izdevumi un atalgojums, trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
"Šobrīd neredzu, ka būtiski būtu samazināts arī atalgojums. Tad, kad redzēšu skaidru rezultātu šim uzstādījumam, tad, protams, starptautiskās izmaksas, kas mums ir jādzēš, mēs dzēsīsim," sacīja valdības vadītāja, piebilstot, ka ir jāatrod risinājums, kā visas trīs Baltijas valstis var rast ietaupījumu uz administratīvo izdevumu rēķina.
"Visām trim Baltijas valstīm šis projekts ir vienlīdz svarīgs, un vienlīdz svarīgi visām trijām Baltijas valstīm ir atrast finansējumu, kas visām trūkst," sacīja premjere.
Kā vēstīts, Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" padome pagājušajā nedēļā nolēma līdz 20.februārim atlikt jautājumu par nepieciešamo finansējumu deviņu miljonu eiro apmērā kopuzņēmuma izdevumu segšanai, ņemot vērā, ka Ministru kabinetā (MK) ir iesniegts informatīvais ziņojums par nepieciešamo finansējumu, kas vēl tiks skatīts, aģentūru LETA informēja "RB Rail" pārstāvji.
Saskaņā ar projekta vadības līgumu "RB Rail" ir ieviesusi pārskatītu projekta vadības struktūru un pabeigusi restrukturizācijas procesu. Šie centieni rezultējušies kopējos ietaupījumos 15% apmērā, bet personāla izmaksas pēc 2024.gada reorganizācijas samazinājušās par 16%.
"2025.gada budžets tiek prognozēts par 20% zemāks, balstoties uz Igaunijas un Lietuvas investīciju plāniem. Latvijas daļa no "RB Rail" kopējām 2025.gada izmaksām ir 18%, valstij sasniedzot 27% samazinājumu līdzfinansējuma vajadzībām no valsts budžeta," teikts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.
Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka Valsts kanceleja joprojām nav iekļāvusi valdības dienas kārtībā informatīvo ziņojumu par "Rail Baltica" projekta īstenošanai nepieciešamo nacionālo finansējumu 2025.gadā, neraugoties uz ministrijas norādēm, ka jautājums ir steidzami risināms, tostarp par "RB Rail" izdevumu segšanu.
Pēc ministrijā teiktā, ja valdība kavēsies lemt par papildu finansējuma piešķiršanu, SM nevarēs turpināt pildīt MK lēmumu par "Rail Baltica" pirmās kārtas īstenošanu, jo tās izpildē ir nepieciešama "RB Rail" ekspertu iesaiste. Tāpat Latvija nevarēs pabeigt sāktos projektēšanas darbus, saņemt atbalstu finansējuma piesaistē un juridiskajos jautājumos, kā arī izmantot citas "RB Rail" nodrošinātās atbalsta funkcijas.
SM min, ka atbilstoši MK virzītā informatīvā ziņojuma protokollēmumam "RB Rail" darbības nepārtrauktības nodrošināšanai 2025.gadā ir nepieciešami kopumā 6,59 miljoni eiro. Ministrijas aprēķinā nav iekļauti "RB Rail" norādītie Vispārējo pārvaldības izmaksu neattiecināmības riska izdevumi 3,26 miljonu eiro apmērā.
Papildu ziņojums par atlikušo maksājumu daļu tiek plānots šogad aprīlī.
Jau ziņots, ka valdība 2024.gada 10.decembrī konceptuāli vienojās, ka līdz 2025.gada novembrim būs jāveic tehniski ekonomiskā analīze Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi.
SM kopīgi ar Finanšu ministriju (FM) un Ekonomikas ministriju (EM) līdz 2025.gada 1.novembrim jāiesniedz MK tehniski ekonomisko analīze un privāto investīciju piesaistes iespēju izvērtējums Rīgas savienošanai ar "Rail Baltica" pamattrasi, izbūvējot Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa infrastruktūru uz vienu no divām starptautiskajām stacijām - vai no Upeslejām uz Rīgas Centrālo staciju vai no Misas uz Rīgas lidostu.
"RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas-Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt Misa-Rīgas lidostas posmam - 924 miljoni eiro.
Tomēr kā prioritārie uzdevumi "Rail Baltica" pirmajā kārtā būs izveidot "Rail Baltica" pārrobežu savienojumu no Lietuvas līdz Igaunijas robežai secīgi un atbilstoši finansējuma piesaistei, kā arī būvdarbu pabeigšana "Rail Baltica" pasažieru stacijā Rīgas lidostā un Rīgas Centrālas dzelzceļa stacijas dienvidu daļā minimālajā tvērumā, lai nodrošinātu to funkcionalitāti esošajā dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī Salaspilī (Daugavkrastos) nodrošinot pārsēšanās iespēju starp "Rail Baltica" un esošo 1520 mm dzelzceļa tīklu.
Valdība noteica, ka līdz 2025.gada jūlijam SM, FM un EM ir jānosaka un jāiesniedz kopējie projekta maksimāli pieļaujamie cenu griesti, balstoties uz projekta ekonomisko pamatojumu, kā arī ir jāturpina strādāt pie priekšlikumiem papildu finanšu instrumentu piesaistei, tostarp 2026.-2028.gada finansējuma nepārtrauktības nodrošināšanai.
Tāpat ziņots, ka atbilstoši jaunākajai "RB Rail" informācijai "Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā - 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 400 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 mm) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.