Pieaug iedzīvotāju gatavība ziņot par korupciju
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) jaunākās sabiedriskās domas aptaujas dati liecina, ka katru gadu pieaug iedzīvotāju gatavība ziņot par korupciju. Saskaroties ar korupcijas gadījumiem, 63 % iedzīvotāju būtu gatavi ziņot, aizvien biežāk izvēloties informāciju sniegt KNAB anonīmā veidā.
Kopš 2021. gada KNAB sabiedriskās domas aptaujās noskaidro iedzīvotāju un uzņēmēju attieksmi pret korupciju. Aptauju dati norāda uz pieaugošu iedzīvotāju gatavību ziņot par korupciju - pērn šādu rīcību apstiprināja 63 % iedzīvotāju, no kuriem 46 % būtu gatavi to darīt anonīmā veidā. Anonīmās ziņošanas tendence katru gadu pieaug, kamēr samazinās to iedzīvotāju skaits, kas par korupciju neziņotu vispār.
2024. gadā 44 % iedzīvotāju atzina, ka par iespējamu korupciju ziņotu KNAB. Salīdzinājumā ar 2021. gadu šis rādītājs ir pieaudzis par 10 %, ko KNAB skaidro ar pieaugošu uzticību pretkorupcijas iestādei. Iedzīvotāji var informēt KNAB dažādos kanālos, tostarp anonīmā veidā tiešsaistes platformā vai tās mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB!”, kas visiem informācijas iesniedzējiem ļauj sekot līdzi ziņu izskatīšanas virzībai.
Sabiedriskās domas aptaujas dati liecina, ka pieaug iedzīvotāju un uzņēmēju noraidošā attieksme pret neoficiālu risinājumu izmantošanu dažādu jautājumu kārtošanā un kukuļošanu. Līdz šim zemākais iedzīvotāju skaits - 17 % - atzinuši, ka pēdējo divu gadu laikā izmantojuši neoficiālus risinājumus, kas visvairāk bijuši personīgie sakari, piemēram, draugi un paziņas. Iedzīvotāji neoficiālus risinājumus visbiežāk izmantojuši veselības aprūpes saņemšanā, jautājumu kārtošanā tiesā un darbā iekārtošanai valsts vai pašvaldību iestādēs.
Būtisks samazinājums neoficiālu risinājumu izmantošanā novērojams uzņēmēju vidū - pērn tikai 7 % uzņēmēju atzina, ka pēdējo divu gadu laikā īstenojuši šādu praksi. Arī uzņēmēju populārākais neoficiālais risinājums ir personīgo sakaru izmantošana, un šāda nepieciešamība visbiežāk piedzīvota, kārtojot ar būvniecību saistītus jautājumus.
2024. gadā salīdzinājumā ar 2023. gadu samazinājusies iedzīvotāju un uzņēmēju gatavība dot kukuli valsts amatpersonai, ja tas palīdzētu risināt nepieciešamību. 17 % iedzīvotāju un 21 % uzņēmēju apstiprināja, ka būtu vai drīzāk būtu gatavi dot kukuli, vienlaikus pieaugot to respondentu skaitam, kas atzīst, ka to nebūtu gatavi darīt. Iedzīvotāji norāda, ka par labu kukuļa došanai nosvērtos, lai gūtu lielāku drošību, ka problēma tiks risināta. Savukārt kā galvenais arguments pret kukuļdošanu ir minēts, ka tā ir morāli nepieņemama rīcība. Tikmēr uzņēmēji visbiežāk dotu kukuli, lai panāktu ātrāku jautājuma izskatīšanu.
Lai mazinātu korupciju, iedzīvotāji uzskata, ka nepieciešams nodrošināt lielāku informācijas atklātību attiecībā uz tām personām, kuras ietekmē lēmumu pieņemšanu, un stingrāku iepirkumu kontroli. Tikmēr uzņēmēji ir pārliecināti, ka korupciju palīdzētu mazināt bargu un reālu sodu piemērošana pārkāpējiem, kā arī lielākas atklātības un caurspīdības nodrošināšana.