Nacionālās drošības padome: Saņemti skaidri vēstījumi, kas jādara, lai arī turpmāk Eiropā būtu jūtama ASV klātbūtne

No jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas ir saņemti skaidri vēstījumi par godīgu aizsardzības izdevumu sloga sadali kā priekšnosacījumu ASV turpmākai klātbūtnei Eiropā, secināts Nacionālās drošības padomes sēdē.

Kā pēc trešdien notikušās sēdes aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, padomes locekļi bijuši vienisprātis, ka Latvijas interesēs ir, lai visi sabiedrotie nodrošinātu NATO prasību izpildi aizsardzības spēju attīstībai, lai alianses rīcībā būtu nepieciešamie spēki un spējas reģionālo aizsardzības plānu īstenošanai pret Krievijas ilgtermiņa draudu.

"Padomes diskusijās tika uzsvērti skaidrie vēstījumi no ASV administrācijas par godīgu aizsardzības izdevumu sloga sadali kā priekšnosacījumu ASV turpmākai klātbūtnei Eiropā, kas ir stratēģiski svarīga efektīvai atturēšanai un aizsardzībai," pausts pēc sēdes izplatītajā paziņojumā.

Padome vienprātīgi uzsvērusi nepieciešamību nodrošināt arī turpmāku NATO klātbūtnes austrumu flangā stiprināšanu, kā arī visaptveroša atbalsta turpināšanu Ukrainai kā Latvijas pamatprincipus jebkurās sarunās par Eiropas drošības garantijām Ukrainai Krievijas karadarbības izbeigšanai.

Prezidenta sasauktajā sēdē tika pārrunāts Nacionālo bruņoto spēku spēju esošais un plānotais nodrošinājums, kā arī nepieciešamība rast finansējumu valsts aizsardzības apjoma palielinājumam līdz 5% no iekšzemes kopprodukta, kas jāsasniedz tuvākajos gados.

Padome uzklausīja aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) un Nacionālo bruņoto spēku komandiera Kaspara Pudāna ziņojumu par Nacionālo bruņoto spēku spēju nodrošinājumu un plānoto attīstību turpmākajiem gadiem ar fokusu uz būtiskāko spēju iztrūkumu aizpildīšanu tuvākajā termiņā.

Padome uzklausījusi arī finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) sniegto informāciju par aizsardzības finansējuma palielināšanas scenārijiem valsts budžetā un iespējamiem finansēšanas avotiem.

Sēdē tika uzklausīti arī valsts drošības iestāžu ziņojumi par aktuālo situāciju.

Iepriekš prezidenta pārstāvji ziņoja, ka padomes sēdē skatīs jautājumu par valsts aizsardzības izdevumu palielināšanu un vajadzību panākt Nacionālo bruņoto spēku spēju stiprināšanu atbilstoši NATO mērķiem.

Patlaban Latvijas izdevumi aizsardzībai veido 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 10,3% no valsts budžeta. Plānots, ka nākamgad tie sasniegs 4%, bet vēlāk - pat 5% no IKP.