Apspriežot Latvijas karavīru iespējamo dalību miera uzturēšanai Ukrainā, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns dotu padomu neiesaistīties šajā uzdevumā kā starpniekiem starp Krieviju un Ukrainu.
Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) pirmdien žurnālistiem teica, ka NBS karavīri ir gatavi pildīt visdažādākās misijas, tostarp grūtākās, un par to saņēmuši sabiedroto atzinību.
Lai Latvija izšķirtos par karavīru sūtīšanu uz Ukrainu, ir nepieciešami trīs mandāti. Pirmkārt, pašai Ukrainai ir jāakceptē konkrēts rāmis, kas priekš šīs valsts ir taisnīgs un ilgstošs miers. Otrkārt, jāvienojas par misijas parametriem, jo misijas atšķiras, proti, ir novērošanas, apmācības un kaujas atbalsta misijas. Treškārt, par karavīru sūtīšanu jāvienojas Latvijas valdībai un Saeimai.
Ja šāds uzdevums tiks dots, tad NBS būs gatavi doties uz Ukrainu, teica Pudāns. Tādā gadījumā jāsaprot, kāds būtu misijas uzdevums, viņš norādīja.
"Jautājums vairāk ir par ministra pausto otro mandātu, proti, kāds ir misijas uzdevums un ko mēs tur darīsim. Skaidrs, ka mans militārais padoms būs neiesaistīties miera uzturēšanas uzdevumā kā starpniekiem starp Krievijas un Ukrainas pusi, jo tas mūsu karavīriem nebūtu pieņemams," uzsvēra NBS komandieris.
Viņš arī stāstīja, ka, plānojot jebkādu misiju un tās uzdevumu, ir nepieciešams izvērtēt nosūtāmās vienības apjomu un ekipējumu. Turklāt katra misijas rotācija paredz nepieciešamību pēc trīs vienībām.
Kā vēstīts, ASV prezidents Donalds Tramps nesen pārsteidza gan Ukrainu, gan Eiropas sabiedrotos, paziņojot, ka viņam bijusi "ilga un ārkārtīgi produktīva" telefonsaruna ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurā viņi vienojušies "nekavējoties" sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.
ASV un Krievijas amatpersonas pēc sarunām Saūda Arābijā paziņoja, ka tiks izveidotas augsta līmeņa delegācijas, kas turpinās sarunas par Ukrainas kara izbeigšanu.
Piemēram, Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers paziņojis, ka ir "gatavs un vēlas" izvietot Lielbritānijas karavīrus Ukrainā, lai palīdzētu garantēt tās drošību un nodrošinātu miera līguma izpildi.
Savukārt Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičspaudis šaubas par to, vai Latvija varētu sūtīt savus karavīrus uz Ukrainu, kamēr nav panākts konkrēts miera līgums. Viņš skaidrojis, ka gadījumā, ja karavīri tiek sūtīti uz Ukrainu, tad ir jābūt skaidram redzējumam, kā tas stiprina Latvijas drošību.