Rinkēvičs norāda uz darbiem demogrāfiskās krīzes apturēšanai

Pabalstu apmēra palielināšana, kā arī veselības aprūpes un mājokļa pieejamības nodrošināšana būtu labs sākums demogrāfiskās krīzes apturēšanai, norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kurš trešdien Rīgas pilī tikās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV).

Preses konferencē Valsts prezidents žurnālistiem uzsvēra, ka nav vienas brīnumnūjiņas, ar kuru varētu atrisināt demogrāfiskos izaicinājums. Viņaprāt, demogrāfisko krīzi nevar apturēt ar vienu dekrētu, likumu, rīkojumu vai pēkšņu miljarda eiro ieguldīšanu šī jautājuma risināšanā.

Rinkēvičs atzīmēja, ka, tiekoties ar dažādām pusēm, ir izkristalizējušies trīs rīcības virzieni. Valsts prezidenta ieskatā, ir būtiski no valsts viedokļa parādīt ģimenēm, ka tā rūpējas par bērniem, palielinot pabalstus. Viņš atsaucās uz demogrāfijas ekspertu pausto, ka ir noteikti pabalsti, kas nav palielināti kopš 2003.gada.

Daudzi man ir teikuši, ka ar pabalstiem vien šo jautājumu nevar atrisināt. Piemēram, Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienībai bija priekšlikums, ka no Uzturlīdzekļu garantijas fonda varētu palielināt izmaksas tieši nepilnām ģimenēm, kurām, iespējams, ekonomiskā situācija ir visgrūtākā," sacīja Valsts prezidents.

Pēc Rinkēviča paustā, nākamie rīcības virzieni ir nodrošināt veselības un mājokļa pieejamību. Runājot tieši par mājokļa pieejamību, Valsts prezidents, atsaucoties uz vairākiem sarunu parteriem, atzīmēja, ka pašreizējās Ekonomikas ministrijas programmas ar kredītu piešķiršanu īsti nesasniedz mērķi, jo īpaši ārpus Rīgas. Tāpēc esot priekšlikums skatīties uz pabalstiem ģimenēm.

Viņa ieskatā, ja šos jautājumus varētu pavirzīt uz priekšu 2025. un 2026.gada budžeta kontekstā, tas varētu būt labs sākums. Valsts prezidents saprot, ka ir jāpalielina aizsardzības izdevumi, ir vēl citas vajadzības, taču demogrāfijas jautājumiem jābūt tādiem, kur neko nevar apcirpt. Tā vietā ir jādomā, kur ņemt naudu.

Siliņa piebilda, ka demogrāfijas bedre ir saistīta ar to, ka Latvijā ir maz sieviešu tādā vecumā, kas varētu radīt bērnus. Viņa akcentēja, ka šī bedre līdzinās tai, kāda bija pagājušā gadsimta 90.gados un pēc 90.gadiem, kad Latvijā bija mazāk sieviešu. Ministru prezidente piekrita, ka ar pabalstiem vien šo problēmu nevar atrisināt.

"Esmu mamma, zinu, kā ir izauklēt trīs bērnus. Kaut vai valsts cieņpilna attieksme pret ģimenēm ir viens no primārajiem nosacījumiem. Man kā valdības vadītājai šie jautājumi vienmēr bijuši svarīgi. Ne velti valdības uzrāviena plānā ir iekļauti gan demogrāfijas, gan mātes un bērna veselības jautājumi. Bez mūsu ģimenēm mēs nevaram runāt par citām prioritātēm," teica premjere.

Kā ziņots, pēdējā laikā Latvijā ievērojami samazinājies piedzimušo bērnu skaits. Pagājušajā gadā Latvijā piedzimis 12 571 bērns, kas ir par 13,2% jeb 1919 jaundzimušajiem mazāk nekā 2023.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Latvijā šogad janvārī reģistrēts 881 jaundzimušais, kas ir par 16,1% jeb 169 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina CSP publiskotie provizoriskie dati.