Eiropas Komisijas darbinieki sūdzas par Kajas Kallasas vadības stilu

"Kajai Kallasai ne viss iet labi," raksta Vācijas laikraksts “Frankfurter Allgemeine Zeitung” (FAZ), atsaucoties uz saviem avotiem.

“Igauniete vēlas, lai ES dalībvalstis būtiski palielinātu savu militāro palīdzību Ukrainai. Tomēr daži cilvēki tam pretojas, kas grauj viņas autoritāti. Turklāt Kallasai nav izdevies sasniegt gandrīz neko," garā rakstā par bijušo Igaunijas premjerministri raksta “Frankfurter Allgemeine Zeitung”.

FAZ apgalvo, ka tā dēvētajam Kallasas plānam, kas paredz būtiski palielināt ES militāro palīdzību Kijivai, pretojas ne tikai Ungārija, bet arī Francija, Itālija un Spānija.

“Šīs valstis ir kategoriski pret sava ieguldījuma palielināšanu. Šobrīd viņu kopējais ieguldījums ir mazāks nekā Dānijas,” norāda vācu laikraksts.

Izdevums norāda, ka šo situāciju varētu saukt par Parīzes, Romas un Madrides problēmu, taču, "kopš Kallasa uzņēmās iniciatīvu tieši pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu trešās gadadienas, tā ir kļuvusi par viņas problēmu".

FAZ atgādina, ka šo iniciatīvu sākotnēji virzīja Kallasas priekštecis Hoseps Borels un bijusī Igaunijas premjerministre vispirms šo jautājumu izņēma no darba kārtības, bet pēc tam negaidīti pēc Minhenes drošības konferences to atkal atjaunoja.

"Viņai vajadzēja to sagatavot labāk," sacīja laikraksta avoti.

Pirmajās nedēļās Eiropas diplomātijas vadītāja amatā Kaja Kallasa ir atlaidusi Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) vadošos darbiniekus no Itālijas un Spānijas.

“Piemēram, ģenerālsekretārs Stefano Sannino. Dažas valdības bija niknas, sacīja anonīmi avoti. Šādi personāla lēmumi vienmēr rada bažas. Tomēr tagad arvien vairāk darbinieku sūdzas par viņas vadības stilu. Viņi saka, ka Kallasas kabinets ir izolēts,” raksta laikraksts.

Kallasa cenšas piesaistīt 40 miljardus eiro, lai kompensētu ASV palīdzības zaudējumus. Savā jaunākajā dokumentā, ko apskatījis laikraksts, Kallasa raksta, ka ES valstis tiks "aicinātas" segt daļu izmaksu atbilstoši to ekonomiskajam spēkam.

“Kā “pirmais solis” valstīm ir jāapsola piegādāt divus miljonus artilērijas šāviņu aptuveni piecu miljardu eiro vērtībā. Tas ir mazāk nekā summas, par kurām viņa runāja iepriekš. Cilvēki, kas pārzina šo tēmu, gaida sarežģītas debates," atzīmē FAZ.

Laikraksts min vēl vienu Kajas Kallasas problēmu - ASV nevēlēšanos ļaut pašreizējam Eiropas diplomātijas vadītājam piedalīties miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Viņa izslēdza sevi no sarunām, jo ​​bija pārāk kritiska pret Vašingtonu. Trampa priekšlikumu izbeigt karu Ukrainā viņa nodēvēja par "netīro darījumu". Kad viņa februāra beigās ieradās Vašingtonā, ASV valsts sekretārs Marko Rubio atcēla tikšanos ar viņu. Viņa nav tikusies arī ar citiem valdības pārstāvjiem,” stāsta laikraksta avoti.

Tieši pēc tam, kad Rubio atteicās tikties ar Kallasu, notika plaši izskanējusī Zelenska un Trampa šķelšanās, ko viņa komentēja daudz skarbāk nekā citas amatpersonas.

"Brīvajai pasaulei ir nepieciešams jauns līderis," par Donaldu Trampu sacīja Kallasa.

Citi politiķi bija mazāk skarbi un uzstāja, ka Zelenskis uzlabo attiecības ar Trampu, ko viņš galu galā arī izdarīja.

Ņemot to vērā, Eiropadomes priekšsēdētājs Antonio Kosta efektīvi pilda Kallasas funkcijas.

“Kosta sāka noskaidrot no valdību vadītājiem, vai viņi atbalstīs īpaša pārstāvja iecelšanu Ukrainai. Briselē to uztvēra kā Kallasas apvainojumu: galu galā tam vajadzēja būt viņas darbam. Marta sākumā notikušajā ES samitā šis jautājums tālāk netika apspriests. Tomēr tas vēl nav slēgts. Tiek meklēta nozīmīga persona, vēlams, bijušais valdības vadītājs,” raksta “Frankfurter Allgemeine Zeitung”.

FAZ apgalvo, ka Kajas Kallasas mēģinājums kļūt par NATO ģenerālsekretāru daļēji izgāzās, jo viņas kandidatūra biedējusi Vāciju.

"Viņi baidījās, ka viņas kandidatūra pasliktinās jau tā sarežģītās attiecības ar Krieviju," skaidro izdevums.

Laikraksts arī norāda, ka Kajas Kallasas paziņojums, ko Kijivā pauda pēc apstiprināšanas Eiropas diplomātijas vadītāja amatā, nekad netika iekļauts Eiropadomes dokumentos.

"Eiropas Savienība vēlas, lai Ukraina uzvar šajā karā," FAZ citē Kallasas teikto Ukrainas galvaspilsētā. Tajā pašā laikā ES standarta formula izklausās citādi: Ukraina tiks atbalstīta, “kamēr nepieciešams”, un Krievijai nevajadzētu “uzvarēt”.

"Vienprātība par šo formulu tika panākta, cita starpā, pateicoties Vācijas kanclera Olafa Šolca pūlēm, un tāpēc Berlīne nebija apmierināta ar Kallasas jauno retoriku," norāda laikraksts.

Turklāt daudzi nav apmierināti arī ar Kallasas nostāju attiecībā uz iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Lai gan Baltijas valstis jau sen pieprasa to konfiskāciju, eirozonas vadošās valstis ir kategoriski pret to. Juristi secinājuši, ka šāds solis nes lielus juridiskos riskus, un Eiropas Centrālā banka brīdinājusi par iespējamu investoru aizplūšanu.

"Kamēr daži Briselē jau šaubās par viņas panākumiem, citi uzskata, ka viņai nepieciešams vairāk laika, lai pielāgotos savai lomai," piebilst FAZ.

Paredzams, ka nākamajā ceturtdienā ES līderi atkal apspriedīs "Kallasas plānu". Emanuels Makrons un Džordžija Meloni varētu palīdzēt viņai gūt panākumus, ja viņi nolemtu sniegt lielāku ieguldījumu, tomēr eksperti brīdina, ka tas, visticamāk, nenotiks, secina žurnālisti.

Kaja Kallasa 2024. gada decembrī atzina iespēju nosūtīt uz Ukrainu militārpersonas no Eiropas valstīm. Tā paša gada maijā, vēl būdams Igaunijas premjerministre, Kallass apgalvoja, ka Igaunijas karavīru nosūtīšana uz Ukrainu, pat ja viņi cietīs, neizraisīs NATO karu ar Krieviju.

Kaja Kallasa pagaidām nav komentējusi “Frankfurter Allgemeine Zeitung” ziņojumus, lai gan viņas pēdējais ieraksts sociālajā tīklā “X” parādījās dažas stundas pēc šīs vācu žurnālistu publikācijas.

"ES un tās partneri tikko ir apņēmušies Sīrijai un tās kaimiņvalstīm piešķirt 5,8 miljardus eiro. Tas atbalstīs Sīriju kritiskā pārejas brīdī un risinās steidzamas vajadzības uz vietas. Šī ir iespēja Sīrijas iedzīvotājiem izmantot brīdi un pašiem veidot savu likteni," rakstīja Kallasa.

Pēc Bašara al Asada režīma krišanas Kaja Kallasa sacīja, ka Eiropas Savienība ir gatava no jauna atvērt savu vēstniecību Damaskā.

“Esam gatavi, ka mūs atkal pārstāvēs mūsu delegācija, tas ir, Eiropas vēstniecība, un vēlamies, lai tā atkal sāktu strādāt ar pilnu jaudu. Manuprāt, tas būtu ļoti nozīmīgs solis, ja mēs no jauna atvērtu biroju Sīrijā," Eiropas Parlamentam decembra vidū sacīja Kallasa.