Labklājības ministrija (LM) administratīvā sloga mazināšanai plāno digitalizēt vairākus sociālos pakalpojumus un saīsināt to saņemšanas laiku, liecina LM iesniegtie priekšlikumi Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.
LM plāno īstenot projektu "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana". Projekta īstenošanas rezultātā paredzēts mazināt atkarību no privāta komersanta izstrādātā digitālā risinājuma. Tāpat paredzēts samazināt pašvaldību izmaksas, saīsinot sociālo dienestu klientu un sociālo pakalpojumu saņēmēju apkalpošanas laiku. Pārejot uz vienotu elektronisku darba vidi, LM cer samazināt dokumentu apriti un datu, informācijas uzkrāšanu papīra veidā, ko veic sociālo pakalpojumu sniedzēji.
Plānots arī samazināt sociālo pakalpojumu saņemšanai nepieciešamo dokumentu (izziņu) sagatavošanu dažādās institūcijās. Vienlaikus paredzēts modernizēt Sociālās integrācijas valsts aģentūras lietotās informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas, samazinot papīra dokumentu apriti un informācijas uzkrāšanu papīra veidā.
LM arī pārskatīs administratīvo procesu tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanā un turpinās IT sistēmu saslēgumu veidošanu. Tādējādi paredzēts palielināt elektronisku dokumentu apriti, nodrošinot paātrinātu pakalpojuma piešķiršanu un samazinot iedzīvotāju iesaisti dokumentu sagatavošanā.
Ministrijā plāno paredzēt arī iespēju sociālajam dienestam, sadarbojoties ar veselības aprūpes speciālistiem, piešķirt ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā gadījumos, kad personai ir lemtspējas grūtības un tā nevar izteikt gribu un parakstīt iesniegumu vai nav piederīgo, kas šo gribu varētu paust.
Paredzēts pilnveidot nosūtījumu uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju (VDEĀVK), nošķirot divas nosūtījuma formas. Nosūtījumā iecerēts nošķirt invaliditātes ekspertīzi vai atzinumu par darbnespējas lapas pagarināšanu pēc 26. darbnespējas nedēļas.
Nosūtījuma nošķīrums atvieglos ģimenes vai ārstējošo ārstu darbu, sagatavojot nepieciešamo nosūtījuma formu un atbilstošos dokumentus, kā arī VDEĀVK darbu, norāda LM.
Līdztekus plānoti grozījumi normatīvajos aktos, nosakot tiesības un paredzot iespēju sociālajam dienestam saņemt informāciju par personu bankas konta stāvokli.
Nākamgad ministrija cer noslēgt labklājības nozares informācijas sistēmu pārvietošanu uz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu datu centriem.
Regulāri LM turpinās arī publisko iepirkumu centralizāciju nozarē, lai veicinātu izdevīgākas cenas un citu līguma noteikumu piedāvājumu, tostarp ekonomētu finanšu resursus.
Līdz 2029. gadam digitalizācijas iniciatīvā noteikta vēl virkne pasākumu. Piemēram, invaliditātes informatīvajā sistēmā (IIS) tiks izstrādāta un 2026. gadā ieviesta automātiska informēšana par invaliditātes termiņa beigu tuvošanos.
Bērniem līdz 18 gadu vecumam un pilngadīgām personām atgādinājumu par noteiktās invaliditātes termiņa beigām plānots nosūtīt uz e-pastu ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms invaliditātes termiņa beigām. Tādējādi VDEĀVK varēs laikus informēt personu par nepieciešamību vērsties pie ģimenes vai ārstējošā ārsta pēc nosūtījuma. LM norāda, ka tādā veidā tiks mazināts risks nesaņemt valsts garantēto atbalstu invaliditātes seku mazināšanai.
Paredzēts nodrošināt arī automatizētu datu ieguvi adopcijas reģistram no bāriņtiesu lietojumprogrammas, samazinot informācijas apjomu, kāds bāriņtiesai jāsagatavo un jāsniedz LM.
Tāpat uzlabotas un paplašinātas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) CV un vakanču portāla iespējas, digitalizācijas ceļā paātrinot darbinieku piesaistes procesu vakancēm, tostarp samazinot laiku NVA pakalpojumu saņemšanai.
Vienlaikus paredzēts izstrādāt risinājumu mākslīgā intelekta rīka ieviešanai NVA pašapkalpošanās portālā, lai atvieglotu darba devēju pieprasījuma un bezdarbnieku piedāvājuma salāgošanu.
Līdztekus tiks digitalizēta ar darbiekārtošanas pakalpojumu licencēšanu un uzraudzību saistīto dokumentu iesniegšana, kā arī nodrošināts datu eksports, izmantojot Bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmu.
Pilnveidos arī Valsts darba inspekcijas informatīvo (VDI) sistēmu. Tiks izstrādāts atsevišķs VDI inspektoru un konsultantu ievadīto datu un citu valsts reģistru datu agregators, kur ar mākslīgā intelekta palīdzību sistēma daļēji vai pilnīgi autonomi spēs veikt uzņēmumu izvērtēšanu, nosakot riskantos uzņēmumus darba tiesību un darba aizsardzības jomas normatīvā regulējuma praktiskajā ieviešanā.
Tādējādi VDI kontrole būs vērsta tieši uz uzņēmumiem, kuros pastāv pārkāpumu risks. LM uzsver, ka šāda pieeja pozitīvi ietekmēs uzņēmējdarbības vidi, ne vien cīnoties ar nelegālo nodarbinātību, bet arī mērķēti strādājot tieši ar riska uzņēmumiem. Turklāt plānots arī izveidot darba devēju izmeklēto nelaimes gadījumu darbā iesniegšanas, izskatīšanas un saskaņošanas portālu.
Plāno optimizēt NVA klientiem piešķiramo statusu veidus, atsakoties no darba meklētāja statusa administrēšanas procesa, kā arī nodrošināt pakalpojumus iedzīvotājiem bez atsevišķa darba meklētāja statusa piešķiršanas akta izdošanas. Tādējādi tiks ekonomēti līdzekļi, kas būtu nepieciešami ar darba meklētāja statusu saistīto IT risinājumu uzturēšanai.
Tāpat papildu izmaiņas skars Sociālā uzņēmuma likumu, nosakot, ka Sociālo uzņēmumu komisija turpmāk vērtēs nevis visu sociālo uzņēmumu gada darbības pārskatus, sniedzot par tiem atzinumus, bet tikai tos, par kuriem ir konstatēta iespējamā neatbilstība. Izmaiņas šajā normatīvajā regulējumā paredzēts veikt šogad.
LETA jau ziņoja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ir izdevusi rezolūciju par darba grupas izveidi birokrātijas mazināšanai, un, pirmdien, 17. martā, notika tās pirmā sēde, kurā gan ļoti konkrēti lēmumi par optimizācijas pasākumiem vēl nav pieņemti.