Jāveido kompleksi pasākumi, lai varētu ietekmēt drastisko iedzīvotāju skaita samazinājumu, pārskatot visus pabalstus un primāri palielinot bērnu kopšanas pabalstu līdz 420 eiro, intervijā aģentūrai LETA saka jaunais labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS). Viņš arī neizslēdz iespēju, ka bāzes pensijas ieviešanai var nākties celt nodokļus.
Fragments no intervijas:
Ja pievēršamies jau Latvijas pensijām, tad jūs kā vienu no savām prioritātēm esat minējis bāzes pensijas ieviešanu. Latvijas Banka saka, ka tam būtu ceļami nodokļi. Arī eksperti saka, ka tas prasīs papildu līdzekļus. Vai tas nozīmē, ka bāzes pensiju, iespējams, beigās nemaz neieviesīs?
Varbūt sāksim ar to, kas ir izdarīts. No šā gada ar nodokļiem neapliekamais ienākumu minimums pensionāriem ir 1000 eiro. Ja pensionārs ir strādājošs, tad neapliekamais minimums tiek sadalīts 500 eiro strādājošam un 500 eiro darba devējam. Tāpat no šā gada 1.oktobra mēs indeksējam pensijas pilnā apmērā līdz apmēram 1500 eiro, līdz ar to 98% senioru pensijas tiks indeksētas pilnībā.
Mēs domājām, kas vēl ir tas rīks, kā seniorus atbalstīt no LM puses, un, zinot to, ka nākotnē darbspējīgo iedzīvotāju būs mazāk un ienākumu atvietojamības koeficients būs mazāks, ir nepieciešams ieviest bāzes pensiju vai pilnīgi vienalga, kā mēs nosaucam šo instrumentu. Tas gluži vienkārši būs atbalsts senioriem par darba stāžu pēc 1996.gada. Līdz šim piemaksas par darba stāžu bija "izstieptas" pa vairākiem periodiem, bet 2029.gadā tās izlīdzināsies visiem pensionāriem un tas ir gads, kad mēs varam sākt domāt par piemaksām no 1996. līdz 2029.gadam. Mēs esam apsvēruši vairākus variantus. Viens variants ir dubultot vai piemērot citu summu koeficientam līdz 1996.gadam, otrs - summa "x" par katru nostrādāto gadu pēc 1996.gada. Lietuva un Igaunija to ir izdarījusi. Igaunijā tie ir papildu 300 eiro pensionāriem, Lietuvā - ap 200 eiro. Ja mēs gribam atvietojamības koeficientu līdzsvarot, tad tas ir vienīgais veids, kā to varam izdarīt.
Summas ir lielas, piekrītu. Varbūt būs jāveido arī "trepe", kad pirmajos gados piemaksas saņem tikai seniori vecumā 80 plus vai 85 plus, skatoties no finansiālām iespējām. Ja mums izdosies panākt šo, tad principā mums paliek tikai veselības joma un digitalizācija.
Bet kur to naudu ņemt? Tas būs uz nodokļu celšanas rēķina? Tas jau ir galvenais jautājums.
Mums mazliet tam ir laiks, jo mēs to nevaram darīt ātrāk kā 2029.gadā. No sākuma mums ir jāsaprot, cik liela summa precīzi ir nepieciešama. Tāpat jāsaprot, kādu "trepi" mēs veidojam, ja tas ir pamatbudžets, un ko mēs vēl varam pārdalīt.
Nodokļu celšanu es gribētu likt kā pēdējo, bet Igaunija ceļ nodokļus, Lietuva ceļ nodokļus. Ja tas var palīdzēt senioriem, tad varbūt pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir jāceļ. PVN ir vienīgais nodoklis, no kura uzreiz iegūt taustāmu, vairāk nekā 100 miljonu eiro ieguvumu.