Latvijas enerģētikas nozarei līdz 2050. gadam vajadzēs vairāk nekā 34 miljardus eiro
Latvijas enerģētikas stratēģijas 2025.-2050.gadam mērķu sasniegšanai nozarē nepieciešamas publiskā un privātā sektora investīcijas kopumā 34,4 miljardu eiro apmērā, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe.
Viņš deputātiem prezentēja Latvijas enerģētikas stratēģiju 2025.-2050.gadam.
Irbe skaidroja, ka stratēģija izstrādāta ar plānu, ka 2050.gadā Latvija ir reģiona energocenu līderis, Latvijā ir augsta enerģētiskā pašpietiekamība un infrastruktūra tiek izmantota efektīvi un ilgtspējīgi.
Pēc viņa teiktā, paredzēts, ka ražošanā dominēs vēja un saules enerģija, kā arī hidroenerģija, kas Latvijā jau šobrīd ir enerģijas ražošanas mugurkauls. Savukārt stabilu bāzes jaudu un sistēmas elastību uzturēs biomasa un biogāze. Tāpat plānots, ka rūpniecībā būs integrēta zaļo degvielu un ūdeņraža izmantošana. Turklāt būtiskas sistēmas darbības un noturības daļa būs enerģijas kopienas.
Stratēģija paredz, ka 2050.gadā Latvijā tiks saražotas 25 teravatstundas (TWh) elektroenerģijas un patērētas 19 TWh elektroenerģijas. Salīdzinoši 2024.gadā Latvijā tika saražotas 6,6 TWh un patērētas 7,2 TWh elektroenerģijas.
Paredzēts, ka ar atjaunojamiem energoresursiem 2050.gadā tiks saražoti 7500 megavatu (MW) elektroenerģijas. Tostarp 1000 MW atkrastes vēja elektrostacijās, 2000 MW saules elektrostacijās, bet 4500 MW sauszemes vēja elektrostacijās.
Prognozētās investīcijas līdz 2050.gadam ir 34,4 miljardi eiro. Tās veidojas summējot gan privātā, gan publiskā sektora prognozētās investīcijas.
No visām plānotajām investīcijām 34% būtu transporta zaļināšanā, 29% - jaunās ģenerācijas jaudās, 13% - tehnoloģiju un ēku energoefektivitātē, 9% - energointensīvu nozaru attīstībā, 7% - siltumenerģijas elektrifikācijas un atlikumsiltuma attīstībā, bet pa 4% - enerģijas pārveidošanā un biogāzes attīstībā.
Irbe gan norādīja, ka sākotnējie aprēķini ir 2023.gada cenās, un dažādi ģeopolitiskie satricinājumi, izmaiņas vai ārējās ietekmes var izmainīt prognozējamo investīciju lielumu gan negatīvi, gan pozitīvi.
Nākamie soļi ar stratēģiju ietver diskusijas ar iesaistītajām pusēm, stratēģijas pilnveidi, balstoties uz atgriezenisko saiti un tiesisko nostiprināšanu. Irbe norādīja, ka stratēģiju būtu vērts pārskatīt ik pēc pieciem gadiem.