Vai LMT un Tet darījumā tiks izmatoti Latvijas pensiju fondi?
Ministru kabinets pirms divām nedēļām iepazinās ar progresu sarunās par sakaru uzņēmumu “Tet” un “LMT” nākotni. Valdība vēlas ar savu partneri abās kompānijās – Zviedrijas koncernu “Telia Company” – panākt jaunu vienošanos. Politiķi signalizē, ka mērķis ir nostiprināt Latvijas valsts ietekmi abās kompānijās, bet nav skaidrs, cik tieši tas izmaksās un kā par to samaksās. Taču, kā ziņo LTV raidījums “de facto”, visai noraidoši valdībā izsakās par privātu investoru, piemēram, pensiju fondu iesaisti darījuma finansēšanā.
Kā iemesli, kādēļ Ministru kabinets vēlas jaunu līgumu ar “Telia”, iepriekš piesaukti gan tas, ka “Tet” un “LMT” pašlaik savā starpā nevajadzīgi konkurē, gan tas, ka zviedri likuši šķēršļus LMT projektiem aizsardzības jomā.
Pēc slēgtās valdības sēdes pirms divām nedēļām vismaz plašākai sabiedrībai maz kas palika skaidrāks par sarunu virzienu. “No sākotnēji, es gribētu teikt, diezgan tālām pozīcijām mēs esam ļoti, ļoti tuvu pienākuši viens otram pretī pie visiem iespējamiem tālākajiem scenārijiem,” sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Viņš neatklāja “Telia” piedāvājuma detaļas, piesaucot konfidencialitāti. Taču pauda, ka sarunās palicis “ļoti maz neatbildētu jautājumu”. Ministru kabinets iepazīstinās “Telia” ar savu nostāju un jautājums valdībā varētu atgriezties aprīļa vidū vai beigās.
Mēs esam saņēmuši pretpiedāvājumu no Telia, mēs turpinām šīs sarunas. Un es aicinu ļoti jūtīgi izturēties pret visu publiski izskanējušo informāciju, jo ir skaidrs, ka šādā ļoti aktīvā sarunu fāzē arvien vairāk parādās informācija, kas ne vienmēr atbilst arī tam, ko patiesībā runā “Telia” ar valdību,” pēc valdības sēdes sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).
Visticamāk, premjere atsaucās uz aģentūras LETA publicēto ziņu rītā pirms valdības sēdes. Saskaņā ar neoficiālu informāciju, LMT un “Tet” kapitāldaļu izpirkšana varētu izmaksāt līdz 600 miljoniem eiro. Viens variants paredz, ka “Telia” piederošās daļas valsts izpērk ar “Latvijas valsts meži” un “Latvenergo palīdzību”, bet, iespējams, vajadzētu arī budžeta naudu. Savukārt otrs variants paredzot atpirkšanai nodibināt speciālu sabiedrību, kurā investētu komercbankas, otrā pensiju līmeņa fondi un citi investori. Šajā scenārijā “Tet” optiskā tīkla infrastruktūru, visticamāk, izpirktu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).
Ekonomikas ministrs Valainis pēc kabineta sēdes apgalvoja, ka publiski izskanējušie “Telia” daļu izpirkuma scenāriji esot “trešo pušu” iniciēti, lai gūtu kādu labumu no darījuma, bet tie esot tālu no Latvijas valdības nostājas. “Es domāju, tas tāds ir ieinteresēto pušu vēlamais scenārijs, kā valdībai vajadzētu strādāt un kādus lēmumus valdībai vajadzētu pieņemt,” pauda Valainis.
Līdzīgi izteicās arī premjere Siliņa, īpaši noraidoši izturoties pret pensiju fondu investīcijām “Tet” un LMT. “Viņi [Telia] ļoti seko līdzi tam, kāds ir šis otrs darījumu partneris, vai viņš ir uzticams, vai viņu mantu kāds tirgo bez viņu piekrišanas. Tāpēc noteikti par spekulācijām saucu šos piedāvājumus par pensiju fondiem, tāpēc, ka šāda piedāvājuma uz galda šobrīd vienkārši nav.”
Valsts īpašumā esošu uzņēmumu daļēju laišanu akciju tirgos kopumā atbalsta Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Atbildot uz jautājumu par LMT un “Tet” darījumu, viņš LTV rīta raidījumā sacīja, ka pensiju fondu iesaistīšana ļautu naudu investēt Latvijā un valdība varētu novirzīt līdzekļus aizsardzībai:
Ja ir izvēle, ka valsts par savu naudu šo izpērk vai Latvijas pensiju fondi iegulda savu naudu Latvijā un izpērk šos uzņēmumus, manuprāt, labāk ir ieguldīt pensiju fondu naudu.
Pašlaik Latvijas pensiju fondos uzkrāti gandrīz 10 miljardi eiro, bet pārvaldnieki Latvijā iegulda mazāk par desmito daļu.
Tik noraidošs pret pensiju naudas piesaistīšanu nav jaunais satiksmes ministrs Atis Švinka (P), bet viņš atzīmē, ka šis nav Satiksmes ministrijas jautājums: “Šeit ir pietiekoši sarežģīti šie risinājumi un mēs esam vēl joprojām stadijā, kad tiek piedāvāti dažāda veida scenāriji. Šie scenāriji būtu jāuzklausa, jāredz, lai mēs tālāk varētu risināt. Protams, teorētiskā līmenī pensiju fondu iesaiste būtu veicināma, vienalga, vai tas ir šis gadījums vai varbūt citi.”
Jāatzīmē, ka arī ministri nevēlas izmantot budžeta līdzekļus darījumā ar “Telia”, bet kāds tad tieši varētu būt finansēšanas modelis, pagaidām neatklāj. Lūgts komentēt izskanējušo darījuma summu - ap 600 miljoniem eiro, ekonomikas ministrs Valainis atbildēja sekojoši:
“Tās summu amplitūdas ir dažādas staigājušas, bet šobrīd es nevaru pateikt ne “jā”, ne “nē” par kādu izskanējušo skaitli, bet es teiktu, ka tā ir teorija, ko finanšu eksperti ir no malas, nezinot apstākļus, izrēķinājuši.”
Atbildi par gaidāmajām izmaiņām īpašnieku struktūrā raidījumam “de facto” nesniedza arī Zviedrijas uzņēmumā “Telia”, kam kopā ar Latvijas valsti pašlaik dažādās daļās pieder uzņēmumi “Tet” un LMT”. Diskusijas ir konfidenciālas un netiks komentētas, rakstiski atbildēja “Telia” pārstāvis.