Ministrijām un valsts iestādēm reizi ceturksnī būs jāpublisko komandējumu izdevumi
Ministrijām un centrālajām valsts iestādēm, ar atsevišķiem izņēmumiem drošības apsvērumu dēļ, vismaz reizi ceturksnī jāpublisko komandējumu izdevumi, paredz Valsts kancelejas (VK) izstrādātās vadlīnijas informācijas publicēšanai par ārvalstu komandējumu izdevumiem.
Tās izstrādātas, lai izpildītu Valsts kontroles ieteikumu VK sadarbībā ar Finanšu ministriju nodrošināt, ka ministrijas un centrālās valsts iestādes regulāri publisko informāciju par ārvalstu komandējumiem un to faktiskajiem izdevumiem, lai nodrošinātu izsekojamu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un sniegtu sabiedrībai caurskatāmu informāciju par faktiskajiem ārvalstu komandējuma izdevumiem.
Vienlaikus VK vadlīnijās atzīmē, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un atsevišķu iestāžu darba specifiku, kā arī, lai nodrošinātu Latvijas valsts un sabiedrības drošību, šī informācija nav jāpublicē Aizsardzības ministrijai un tās padotības iestādēm, Ārlietu ministrijai, Satversmes aizsardzības birojam, Valsts drošības dienestam, Iekšējās drošības birojam un Finanšu izlūkošanas dienestam.
Ja cita iestāde konstatē, ka šīs informācijas publicēšana var radīt draudus Latvijas valsts interesēm un iestāde to var pamatot, tā var šo informāciju nepublicēt, pauž VK.
Vienlaikus, kā norāda kancelejā, pārējām ministrijām un to padotības iestādēm, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Latvijas valsts intereses, jāizvērtē, cik detalizēti norādāms komandējuma mērķis. Līdz ar to ir pieļaujams, ka informācija par komandējuma mērķi atsevišķos gadījumos var būt vispārīga, tādējādi samērojot riskus starp kaitējumu valsts interesēm un drošībai ar valsts budžeta līdzekļu izlietojuma atklātību un caurskatāmību.
VK uzsver, ka katra iestāde šo izvērtējumu veic individuāli, ņemot vērā konkrētās situācijas īpatnības un potenciālos riskus.
Lai neradītu pārmērīgu administratīvo slogu iestādēm, VK iesaka informāciju publicēt ne retāk kā reizi ceturksnī katras iestādes tīmekļvietnē, sadaļā "Budžets", ar pieejamību līdz nākamā ceturkšņa informācijas publicēšanas dienai.
VK vadlīnijās noteikusi tādus publicējamos datu laukus kā "Amata nosaukums", "Mēnesis", kur jānorāda mēnesi, kad komandējums noticis, "Dienu skaits", kur jānorāda kopējais komandējuma ilgums dienās, "Valsts, pilsēta", kur jānorāda konkrēto valsti un pilsētu, kurā notika komandējums.
Tāpat paredzēts vispārīgi norādīt komandējuma mērķi. Tas varētu būt, piemēram, dalība Eiropas Savienības (ES) sanāksmē vai darba grupā, starptautiskā konferencē, pieredzes apmaiņas vizīte vai normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpilde.
Līdztekus iecerēts norādīt no kādiem līdzekļiem segti komandējuma izdevumi - piemēram, valsts pamatbudžeta, ES finanšu instrumentiem, ES Padomes, ES vai starptautisko institūciju finansējuma. Ja komandējuma izdevumi tiek segti no diviem vai vairākiem avotiem, jānorāda visus attiecīgos finansējuma avotus.
Paredzēts norādīt arī izdevumus par naktsmītni, izdevumus par aviobiļetēm, aviobiļešu klasi, izmaksāto dienas naudu, kā arī citus komandējuma izdevumus, kas ietver piemēram, izmaksas par vietējo transportu, pilsētas nodokli, apdrošināšanu, dalības maksu, norādot to kopēju summu.
Tā kā mērķis ir nodrošināt faktisko izdevumu izsekojamību - vārds, uzvārds un struktūrvienības nosaukums netiek publicēti, lai nodrošinātu personu datu aizsardzību, piebilst VK.
Līdztekus kancelejā pauž, ka pašā iestādē dati par ārvalstu komandējumiem šī gada pirmajā ceturksnī vēl nav apkopoti, bet līdzko tas būs izdarīts, tie tiks publicēti mājaslapā.
Vadlīnijas publicētas Ministru kabineta tīmekļvietnē.