Ministrijām, kuru valdījumā ir valsts nekustamie īpašumi, līdz 2025.gada 31.augustam jāpārskata to valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu portfelis un jāiesniedz informāciju VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ), otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma uzklausīšanas nolēma valdība.
Paredzēts, ka ministrijas pārskata to valdījumā esošos nekustamos īpašumus, nodalot pamata portfeli, aktīvu portfeli un atsavināmo portfeli. Katrs nekustamais īpašums tiek iekļauts kādā no portfeļiem un sekojoši arī kādā no grupām atbilstoši tā pamata lietošanas veidam.
Pamata portfelī būtu klasificēti īpašumi, kurus paredzēts saglabāt ilgtermiņā, tostarp kritiskās infrastruktūras objekti, valsts funkcijai un iekšējai drošībai stratēģiski nozīmīgi īpašumi, īpašumi un īpašumi, kas saglabājami publisko iestāžu nepieciešamo telpu nodrošināšanai.
Aktīvu portfelī paredzēts klasificēt īpašumus, kuri ilgtermiņā nav nepieciešami publisko funkciju nodrošināšanai, tostarp īpašumus, kurus šobrīd pilnībā vai daļēji izmanto publiskās iestādes, bet kas nākotnē var tikt atsavināti, īpašumi, kuri potenciāli var tikt pārvietoti uz pamata portfeli, tos attīstot un pielāgojot publisko iestāžu vajadzībām, kā arī vērtīgi vai rentabli īpašumi, kurus atsavinot vai iznomājot var gūt līdzekļus investīcijām pamata portfeļa īpašumos, bet kurus īstermiņā nav nepieciešams atsavināt.
Savukārt atsavināmajā portfelī klasificējami tādi valsts nekustamie īpašumi, kas nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai.
FM ziņojumā skaidro, ka tādējādi visu ministriju, kuru valdījumā ir valsts nekustamie īpašumi, līmenī būtu vienots sadalījums pa portfeļiem un grupām, lai analizētu tālākajā grupēšanā. Lai nodrošinātu efektīvu valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanu ilgtermiņā, FM ieskatā būtu nepieciešams regulāri, piemēram, reizi trijos gados pārskatīt valsts nekustamo īpašumu sadalījumu pa portfeļiem.
Tāpat ministrijām uzdots noteikt kritērijus to valdījumā esošo nekustamo īpašumu mērķtiecīgai un efektīvai pārvaldīšanai.
FM ieskatā primāri būtu jāsāk ar nekustamo īpašumu, kuru sastāvā ir biroja ēkas, izvērtēšanu, kā rezultātā būtu nodrošināma šāda veida nekustamo īpašumu centralizēta pārvaldīšana. Valsts nekustamo īpašumu, kuru sastāvā ir biroja ēkas, centralizētas pārvaldīšanas mērķis ir nodrošināt mūsdienīgu, pieejamu un ērtu darba vidi publiskajā sektorā strādājošajiem, lai sekmētu kvalitatīvu un pieejamu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
FM norāda, ka, veicot šādu nekustamo īpašumu centralizētu pārvaldīšanu, tiktu mazināta valsts kopējā nekustamo īpašumu portfeļa sadrumstalotība, kā arī nākotnē būtu jāvirzās uz valsts iestāžu telpu maksimālu koncentrēšanu vienotos birojos, kas radītu virkni ieguvumu, piemēram, apsaimniekošanas izmaksu samazinājumu, administratīvo un atbalsta funkciju koplietošanu, palielinātu iestādes un procesu efektivitāti, nodrošinātu vienotu klientu apkalpošanu un citus ieguvumus.
Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka ir panākta konceptuāla vienošanās par Labklājības ministrijas valdījumā esošo biroja ēku nodošanu FM valdījumā.
VNĪ sadarbībā ar nozaru ministrijām uzdots veikt valsts nekustamo īpašumu grupēšanas pārskatīšanu, izvērtējot centralizētas pārvaldības iespējas ieviešanu, un līdz 2026.gada 31.maijam iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem turpmākai centralizācijas rīcībai.
Savukārt valsts kapitālsabiedrību, kuru pamatdarbības virziens ir nekustamo īpašumu pārvaldīšana, piemēram, SIA "Šampētera nams", SIA "Tiesu namu aģentūra", SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi", VNĪ, kapitāla daļu turētājiem uzdots attiecīgo kapitālsabiedrību gaidu vēstulēs paredzēt uzdevumu vidēja termiņa darbības stratēģijā kā sasniedzamos mērķus iekļaut nekustamo īpašumu izmantošanas efektivitāti raksturojošos rādītājus.
FM ziņojumā teikts, ka kopumā valsts īpašumā ir zeme 18,6 miljardu kvadrātmetru platībā un ēkas 3,68 miljonu kvadrātmetru platībā. Valsts īpašumā ir dažādu veidu nekustamie īpašumi, piemēram, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēkas, biroju ēkas, dzīvojamās ēkas, izglītības iestādes un sporta ēkas, kultūras objekti, sakaru ēkas, stacijas, termināļi un ar tiem saistītas ēkas, kā arī citas iepriekš neklasificētas ēkas, piemēram, robežkontroles punkti, militārie objekti.
Kopējā valsts nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība 2024.gadā ir 1,6 miljardi eiro jeb 3,92% no Latvijā kopējās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības.
FM valdījumā ir 15% no kopējās ēku platības, kā arī mazāk nekā 1% no zemju platības. Attiecībā uz biroju ēkām FM valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā ir 181 810 kvadrātmetri jeb 32,1% no valsts īpašumā esošajām biroju ēku platībām.
Informatīvajā ziņojumā teikts, ka viena resora vai atsevišķas valsts funkcijas nodrošināšanai nepieciešamā infrastruktūra var būt dažādu ministriju valdījumā, to pārvalda un apsaimnieko dažādi pārvaldnieki, kas atšķiras gan pēc to juridiskā statusa, gan nekustamo īpašumu pārvaldīšanas metodēm, tādējādi ir apgrūtināta konkrētam mērķim vai funkcijai izmantojamās infrastruktūras attīstība un nav iespējams izvērtēt dažādu funkciju apvienošanu vienā objektā.
VNĪ sadarbībā ar dažādām valsts pārvaldes iestādēm, tai skaitā Kultūras ministriju, Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju ir veikusi un turpina veikt konceptuālus izvērtējumus, aptverot konkrētas funkcijas vai resoru izmantotās infrastruktūras attīstības, pielāgošanas un optimizācijas iespējas kopumā, tādējādi faktiski uzsākot darbības ministriju valdījumā esošo nekustamo īpašumu portfeļu sakārtošanai.