Jautājumā par prēmijām un piemaksām ministriju darbiniekiem jāsaglabā līdzsvars, izriet no Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) otrdien sacītā preses konferencē pēc valdības sēdes.
Premjere norādīja, ka patlaban jau noteikts valsts pārvaldes atalgojuma pieauguma limits 2,6% apmērā, kas attiecoties arī uz šiem jautājumiem.
"Mēs arī gribam motivētus darbiniekus, mums ir kaut kādi mehānismi jāsaglabā, lai darbiniekus motivētu," pauda Siliņa, norādot, ka, ja valsts pārvalde nespēs atalgot labi strādājošus darbiniekus, netiks sasniegti mērķi, piemēram, investīcijās, militārajā industrijā.
Premjere sacīja, ka šajos jautājumos ir svarīgi saglabāt līdzsvaru. "Ir jāvērtē saprātīgi," sacīja premjere, norādot, ka noteiktais 2,6% atlīdzības pieauguma limits, ir "diezgan liels solis izdevumu samazināšanā".
Siliņa pauda, ka tad, kad valdība vērtēs vēl kādu nākamo soli attiecībā uz izdevumu samazināšanu, ir jāvērtē, vai prēmijas un piemaksas nav nepamatotas, vai darbinieki ir tiešām pildījuši darbu.
Reizē, pēc premjeres teiktā, ne vienmēr darbiniekiem samaksā par virsstundām, zinot, kāds ir atalgojuma fonda ierobežojums. "Valsts pārvaldē tiek meklēti risinājumi, kā izlīdzināt šīs izmaksas," pauda Siliņa.
Viņa norādīja, ka darba intensitāte centrālajās institūcijās mēdz būt diezgan liela, risinot dažādas krīzes situācijas.
"Mēs gribam, lai ir cilvēki, kas risina šīs krīzes situācijas. Arī runājot par mutes un nagu sērgu (..), mums vajadzēja cilvēkus, kas strādāja, iespējams, nepārtrauktā režīmā, un, protams, ka viņi to nedarīs par velti, viņi noteikti gribēs saņemt attiecīgu atalgojumu," sacīja premjere, norādot, ka tas ir vērtējams jautājums, taču atalgojuma pieauguma griesti ir noteikti, un tie ir saistoši.
LETA jau rakstīja, ka Latvijas Sabiedriskā Medija raidījums "De facto" ziņoja, ka pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem samaksāti septiņus miljoni eiro.
Prēmijas izmaksātas vairākumam ministriju darbinieku, kas nostrādājuši ilgāk par gadu, bet daudzviet tās izmanto, lai palielinātu izmaksāto atalgojumu, vērtē raidījums, atzīmējot, ka šāda prakse ir pretrunā ar atlīdzības reformas mērķiem. Kā atzīmē raidījums, divarpus gadus pēc atlīdzības reformas sākuma arvien pastāv liela nevienlīdzība dažādu ministriju darbinieku atalgojumā. Reforma paredzēja celt atlīdzību un vienlaikus atteikties no daudzām piemaksām, taču prēmiju izmaksa neejot mazumā.
Valsts kancelejas Cilvēkresursu politikas departamenta konsultante Laila Ruškule uzskata, ka reformas īstenošanai trūkstot finansējuma. Valsts kanceleja pirms diviem gadiem lūdza valdībai 50 miljonus eiro, bet valdība iedevusi sešus miljonus eiro, ar kuriem pieticis "tikai pašu zemāko algu celšanai".
Bez naudas balvām un prēmijām ministrijās izmaksā arī piemaksas. Ja tās iekļautu mēnešalgā, dažās ministrijās reformas mērķi par atalgojuma apmēru izdotos sasniegt un pat pārsniegt.