Apstākļos, kad finansējums valsts autoceļu tīklam pakāpeniski samazinās, bet būvdarbu izmaksas pieaug, lai noturētu esošo autoceļu tīkla stāvokli un glābtu atsevišķus autoceļus no sabrukšanas, būs jālieto lētākas tehnoloģijas, ceturtdien ceļu nozares konferencē sacīja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes loceklis Verners Akimovs.
Finansējuma trūkums valsts autoceļu tīklam ir ilgstoša un zināma problēma, un nākamajos gados valsts budžeta finansējums autoceļiem ne tikai varētu nepalielināties, bet tā apmērs varētu arī sarukt, skaidroja Akimovs. Piemēram, šogad finansējums autoceļiem ir 191 miljons eiro, bet 2026. gadā plānoti 139 miljoni eiro un 2027. gadā - 140 miljoni eiro.
Akimovs minēja, ka finansējums pamatā balstās uz valsts budžeta līdzekļiem, bet Eiropas Savienības (ES) fondu finansējums autoceļu pārbūvei praktiski vairs nav pieejams, izņemot mikromobilitātes, satiksmes drošības uzlabošanas un militārās mobilitātes projektus.
Šādos apstākļos LVC kā valsts ceļu tīkla pārvaldītājam būs jāpieņem lēmumi par lētāku tehnoloģiju izmantošanu, lai saglābtu atsevišķus ceļus no sabrukšanas, atzina Akimovs. Pārsvarā tas attiecas uz valsts reģionālajiem autoceļiem - ir būtisks skaits ar posmiem, kuru tehniskais stāvoklis ir tik slikts, ka nepieciešama pārbūve, bet tā ir dārga.
Ja finansējuma trūkuma dēļ šādi ieguldījumi nebūs iespējami, lai novērstu autoceļu sabrukšanu, būs jālieto lētākas tehnoloģijas - seguma atjaunošana, skaidroja Akimovs. Lietotājiem tādā gadījumā būs jārēķinās, ka iegūtais atjaunotais segums nebūs ideāli gluds un pēc kāda laika tajā var parādīties plaisas. Taču šāds risinājums ļaus pasargāt ceļu no sabrukšanas, bet braukšanas komforts jebkurā gadījumā uzlabosies.
Tāpat LVC valdes loceklis norādīja, ka ilgtspējas prasības, kas ir būtiskas, pretendējot uz finansējumu no Eiropas Savienības (ES) un citiem ārējiem avotiem, ir jauns izaicinājums nozarei. Tās var gan ietekmēt izmantoto materiālu kalpotspēju, gan palielināt materiālu un risinājumu izmaksas.
Piemēram, viena no jaunākajām un ilgtspējas prasībām atbilstošajām tehnoloģijām, lignīna izmantošana bitumena modificēšanā, par apmēram 25% sadārdzina asfalta ražošanas izmaksas. Ilgtspējas prasību ieviešanai jābūt sabalansētai un pārdomātai, lai tās neparalizētu nozari un autoceļu būvdarbus, uzsvēra Akimovs.
Viņš norādīja, ka finansējuma trūkums un nelielais tirgus nozīmē arī gausākus inovāciju tempus. Tomēr arī valsts ceļu tīklā šogad izmēģinās un iepriekšējos gados ir izmēģinātas līdz šim nelietotās tehnoloģijas, kuras varētu būt efektīvākas un lietderīgākas alternatīvas jau zināmajām.
Kā alternatīva divkārtu virsmas apstrādei 2023. gadā Cēsu novadā, uz vietējā autoceļa Dukuri-Rāmnieki (V330), tika ieklāts vienkārtas asfalta segums. Akimovs skaidroja, ka līdz šim šī tehnoloģija sevi ir labi pierādījusi - defekti praktiski nav konstatēti.
Savukārt šogad izmēģinājuma posmā uz piejūras ceļa no Upesgrīvas līdz Valgalciemam tiks veikta seguma atjaunošana, izmantojot ar bitumenu stabilizēto materiālu, kas tiek lietots citās valstīs Eiropā, bet Latvijā valsts ceļu tīklā līdz šim nav izmantots. Akimovs sacīja, ka šim materiālam ir potenciāls kļūt par plašāk izmantotu risinājumu seguma atjaunošanā un pārbūvē nākamajos gados, jo tas ļauj efektīvāk izmantot esošos materiālus un paildzināt seguma kalpošanu.
LVC ceļu specifikācijas jau tagad pieļauj pārstrādātas gumijas izmantošanu asfaltbetona ražošanā, tomēr būvuzņēmēji to neizmanto, jo tas palielina izmaksas, padarot tās mazāk konkurētspējīgas, kā arī prasa īpaša aprīkojuma izmantošanu, kas nozīmē vēl papildu izdevumus, skaidroja Akimovs.
Tomēr uz Vidzemes šosejas Pierīgā būvuzņēmēji ir ieklājuši eksperimentālo posmu ar lignīna izmantošanu bitumena maisījumā, piebilda Akimovs. Lignīns tiek ražots Igaunijā, Nīderlandē, Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā un citur.
Akimovs arī atzina, ka klimata pārmaiņu nestie mainīgie laika apstākļi patlaban visvairāk ietekmē ceļu ikdienas uzturēšanu - arvien grūtāk ir prognozēt izdevumus un plānot darbus.
Pēc Rīgas Tehniskās universitātes pētījuma datiem, kopš 1960. gada ir samazinājušies grunts sasaluma periodi, dienu bez atkušņa skaits, plūdu biežums, vidējais vēja ātrums, nokrišņu daudzums, auksto un ekstremāli auksto dienu skaits, aukstuma viļņu skaits, informēja Akimovs. Savukārt palielinājies ir karstuma viļņu skaits, vidējā temperatūra ziemā un vasarā, karsto dienu skaits, dienu skaits ar temperatūras svārstībām ap 0 grādiem.
Viņš arī piebilda, ka, piemēram, pat ja salīdzina 2024. gada decembri ar 2023. gada decembri, vienā gadā ir redzamas būtiskas atšķirības. 2023. gadā 95% līdzekļu tika iztērēti ziemai raksturīgiem darbiem - sniega tīrīšanai un ceļu kaisīšanai, bet 2024. gadā šie darbi veidoja tikai 42% no kopējā ceļu uzturēšanas finansējuma, savukārt 54% bija vasaras sezonai raksturīgie darbi - grāvju tīrīšana, krūmu pļaušana, greiderēšana un tamlīdzīgi.
Vadoties no šiem datiem, ir ļoti sarežģīti prognozēt un plānot, kādi darbi un līdz ar to izdevumi būtu jāparedz 2025. gada decembrim, secināja Akimovs.
LETA jau vēstīja, ka LVC apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 20,081 miljons eiro, kas ir par 4,1% mazāk nekā 2023. gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 17,6% - līdz 154 483 eiro, liecina LVC publiskotā informācija.
LVC izveidota 2004. gada nogalē un pieder valstij. Uzņēmums pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē valsts autoceļu tīkla finansējumu un organizē iepirkumus valsts vajadzībām. LVC pārvalda vairāk nekā 20 000 kilometru valsts autoceļu.