Latviešu sociologs brīdina par 6. kolonnu; tā ir daudz bīstamāka par 5. kolonnu

Sociologs, “Latvijas faktu” vadītājs Aigars Freimanis, daloties savās pārdomās un vērojumos par norisēm Latvijā un pasaulē, TV24 raidījumā “Nedēļa. Post scriptum” skaidro, kas ir 6. kolonna.

Analizējot to, kāpēc mainījusies sabiedrības attieksme pret politiķiem, un atzīstot, ka latvieši grūtā situācijā spēj ļoti labi mobilizēties, būt disciplinēti, sociologs min kādu niansi - būtiski esot, kurš cilvēkus uz kādu cēlu mērķi, piemēram, “jostu savilkšanu” kara apdraudējuma dēļ uzrunā, kuram tauta uzticas.

Pēc viņa domām, sekot premjeres Evikas Siliņas aicinājumam ļaudis nebūtu gatavi. Freimanis nav pārliecināts, ka tas varētu būt arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. “Kurš tas būtu, grūti pateikt, bet skaidrs, ka visā sabiedrībā jūtams nogurums no kara. Ir vieni, kas negrib klusēt, citi, kurus ir uzmundrinājis Tramps un licis saprast, ka ar Krieviju nav tik traki.

NATO pragmatisms un tā vadītāja pragmatisms Latvijai ir bīstams, bet es teikšu tā: 5. kolonna ir daudz vājāka. 6. kolonna ir daudz bīstamāka. Kas tā ir? 6. kolonna ir tie cilvēki, kas normāli strādā valsts darbā, viņi strādā medijos, viņi ir visur… Tie, kuriem, ja tā var izteikties, valstiskās identitātes slānītis ir tik plāns, ka viņi ir gatavi nostāties pareizajā pusē.

Piemēram, ja iedomājamies krievu tankus stacijas laukumā, sākas administratīvās pārmaiņas, atnāk viens gubernators vai pārvaldītājs un saka: “Viss paliek tā, kā ir. Jūs palieciet savās vietās un turpiniet savu darbu.” Un tad 6. kolonna saka: “Jā, labi, mēs pildīsim savu darbu, pienākumu cilvēkiem, sabiedrībai…” Un tad lēnām, lēnām pa pilītei: pik, pik, pik, nāks iekšā tas, kas viņiem jādara, sāksies samierināšanās… Kā ar vārītu vēzi - bija brūngans, palika sarkans,” rezumē sociologs.